SynotTip Virslīgas 10. kārta. Kopsavilkums

Aizvadītajā nedēļas nogalē SynotTip Virslīgas klubi izspēlēja devītās kārtas mačus. Piedāvājam atskatīties uz notikušajām spēlēm, atceroties spilgtākos notikumus un galvenos varoņus.

 

Liepāja turpina uzvarēt. Karašausks pasveicina Starkovu

Sākoties spēlēm uz dabīgā zāles seguma, liepājnieki atgriezās uz stabilas uzvaru takas. Pirms viesošanās Piņķos, Tamaza Pertijas vadītā komanda bija svinējusi trīs panākumus pēc kārtas, un izdevās gūt arī ceturto pret „Babīti/Dinamo” (2:1), lai gan viegli viņiem Piņķu mākslīgā seguma laukumā neklājās.

Pārsvars bumbas kontrolē, uzbrukumu skaita un piespēļu kvalitātes ziņā liepājniekiem bija iespaidīgs, taču ar lielu daudzumu spēlētāju aizsargājošies babītieši lielākoties tika galā ar liepājnieku uzbrukumiem, bet otrajā puslaikā, rezultātam aizvien esot 0:0, pat uzdrošinājās aktīvāk presingot pretinieku viņa laukuma pusē, un liepājniekiem ar to radās zināmas grūtības. Abu komandu pirmajā tikšanās reizē Liepājā kurzemnieki centra aizsarga pozīcijā izmantoja Dmitriju Hmizu, kuram tika uzticēta uzbrukumu iesākšana ar pozīcijas pamešanu un došanos uz priekšu, bet šoreiz aizsardzības centrā spēlēja Deniss Ivanovs un Oskars Kļava.

Līdzīgi kā pirmā riņķa spēlē Liepājā, arī šoreiz mača likteni izšķīra atsevišķu uzbrūkošā bloka spēlētāju individuālā meistarība. Turklāt tie bija tie paši futbolisti, kuri izkārtoja liepājniekiem uzvaru pār virslīgas debitantiem arī pirmajā aplī – Artūrs Karašausks un Georgi Eristavi. Par abiem kopā šis duets spēles laikā izpildīja 15 sitienus, no kuriem septiņi bija pa pretinieku vārtiem. Šie abi bija arī uzbrukumu visvairāk saasinoši izpildītāji. Karašausks izcēlās ar 13 dribliem (6 no tiem sekmīgi) jeb apspēlēšanu viens pret vienu, bet Eristavi – ar 12 (9 reizes veiksmīgi).

Skaistus vārtus kārtējo reizi guva par čempionāta labāko vārtu guvēju kļuvušais Artūrs Karašausks, kurš precīzo sitienu nosvinēja ar mini iestudējumu „Zvans Starkovam”. Pašlaik labākais spēlētājs virslīgā bija tuvu arī otru vārtu guvumam, bet pārlieku lielā centība uzspodrināt jau tā solīdo statistiku beidzās ar nevajadzīgu brīdinājumu par simulāciju pretinieku soda laukumā, turklāt tas notika laikā, kad mača uzvarētājs jau bija skaidrs. Ceturtā dzeltenā kartīte liks Karašauskam nākamo spēli (pret RFS) noraudzīties no tribīnēm. „Babīte/Dinamo” vienīgos vārtus guva jau kompensācijas laika otrajā minūtē.

 

Tamazs Pertija, FK „Liepāja/Mogo” galvenais treneris:

„Gatavojāmies un gaidījām, ka viegli nebūs, un principā tā arī sanāca. Bija divi aspekti, kurus ņēmām vērā. Pirmkārt, laukums, otrkārt, pretinieku komanda ir gados jauna un nevienam nevēlas piekāpties. Viņi to ir pierādījuši, atņemot punktus līderiem. Tāpēc zinājām, ka būs grūti un paši redzējāt, ka pirmajā puslaikā mums klājās ārkārtīgi smagi. Otrajā puslaikā kļuva vieglāk – sevišķi pēc tam, kad guvām vārtus. [..]Viņiem lieliski padevās presings un, lai cik jocīgi tas nešķistu, es noteikti pārņemšu šādas tādas nianses, kuras pamanīju “Babītes” spēlē. Jo tas patiešām bija ļoti skaisti.”

 

SK „Babīte/Dinamo” – FK „Liepāja/Mogo” 1:2

Vārti: Saveļjevs 92’ – Karašausks 61’, Eristavi 75’

32%        bumbas kontrole             68%

9 (5)       sitieni (pa vārtiem)          20 (7)

2              stūra sitieni         10

12           pārkāpumi          10

3              aizmugures         3

64%        piespēļu precizitāte        84%

50%        uzvarētās divcīņas           50%

Jelgava – ventspilnieku murgs. Ošs iemet „trīspunktnieku”

FK „Ventspils” futbolisti šosezon, virslīgā un Latvijas kausa izcīņā kopā ņemot, cietuši vien divus zaudējumus. Un abi – pret „Jelgavu”. Pirmajā riņķī jelgavnieki uzvarēja ar 2:1, bet sestdien bija pārāki ar 1:0. Vēl viens aspekts – „Ventspils” šosezon čempionātā ielaidusi vien piecus vārtus, un trīs no tiem – pret jelgavniekiem.

Uzvaras vārti gan padevās, maigi sakot, kuriozi. Mārcis Ošs meta bumbu no sānu līnijas dziļi ventspilnieku soda laukumā, un bumba izspurdza starp viesu vārtsarga Maksima Uvarenko kājām. Ja vārtsargs nebūtu mēģinājis noreaģēt un tvert bumbu, bet būtu ļāvis tai ieripot vārtos pa tiešo, vārtu guvums netiktu ieskaitīts. Taču notika tā, kā notika, un Mārcis Ošs pierādīja, ka arī futbolā ir iespējams iemest trīspunktnieku, jo aizsarga izpildītais sānu iemetiens faktiski dāvājis Zemgales klubam trīs punktus tabulā, kurā viņi pakāpušies nu jau uz trešo vietu.

Savukārt ventspilniekiem šī bija jau ceturtā spēle bez uzvarām, un „dzeltenzilo” galvenais treneris Pols Ašvorts ķēries pie izmaiņām. Visu līdzšinējo sezonu pēc 3-4-3 shēmas spēlējošie ventspilnieki (atskaitot Latvijas kausa finālu), šajā mačā mēģināja atgriezties pie pirms gada nostiprinātā 4-4-2 spēles modeļa. Rašids Obuobi varbūt ne pārāk pārliecinoši jutās trīs centra aizsargu shēmas malā, bet sestdien Jelgavā viņš atkal varēja spēlēt sev vairāk ierastajā kreisā aizsarga pozīcijā. Līdzīgi varētu teikt arī par labās malas aizsargu Vadimu Žuļevu, turpretim Ritvars Rugins, pārcelts no centra uz malu, vairs nebija tik efektīvs, lai gan pretī taču spēlēja nevis jelgavnieku līderis Gints Freimanis, bet gan maz pieredzējušais Oskars Deaks, kam tā bija tikai otrā spēle virslīgā.

Nevarētu gan teikt, ka ventspilniekiem pāreja uz spēli pēc citas shēmas pavisam neattaisnotos, jo kopumā spēlēts neslikti: bija pārsvars bumbas kontrolē, sitienos, divcīņās. Taču panākumam ar to bija par maz. Pēdējo reizi ventspilnieki virslīgā guvuši vārtus 13. maijā pret „Metta/LU”. Neveiksmju sērija atmeta ventspilniekus tabulā uz 5. vietu.

 

Pols Ašvorts, FK „Ventspils” galvenais treneris:

„Šodien mums bija jāmaina shēma, jo divi mūsu malējie spēlētāji [Artjoms] Vasjkovs un Niko [Boranijasevičs] nevarēja spēlēt, un mums bija tikai Tīdenbergs. Šodien nebijām pietiekami efektīvi un nevar teikt, ka tas bija tikai citādas shēmas dēļ. Drīzāk tas bija “Jelgavas” piekoptā stila dēļ. Ielaidām muļķīgus vārtus, pēc tam veidojām iespējas, taču nenospēlējām pietiekami labi, lai uzvarētu. Sagaidu no spēlētājiem raksturu, tāpat raksturu no kluba personāla. Mums ir jāparāda raksturs, mums ir jāapsēžas un jāizanalizē spēle un jāskatās, kurp varam doties tālāk.”

 

FK „Jelgava” – FK „Ventspils” 1:0

Vārti: Uvarenko (s.v.) 42’

46%        bumbas kontrole             54%

6 (0)       sitieni (pa vārtiem)          9 (3)

4              stūra sitieni         2

16           pārkāpumi          15

4              aizmugures         6

66%        piespēļu precizitāte        69%

43%        uzvarētās divcīņas           57%

„Riga” un „Spartaks” ņem pa punktam. Divi dažādi puslaiki

„Riga FC” Jevgeņija Perevertailo vadībā bija otra komanda virslīgā, kas pamatā izmanto trīs centra aizsargu shēmas. Arī šai komandai pēdējā laikā nevedas ar vārtu gūšanu, un arī krievu speciālists šajā kārtā izšķīrās par labu shēmas maiņai. 1:1 neizšķirtā pret „Spartaks Jūrmala” tā gan nedeva kāroto rezultātu, jo iepriekš Latvijas kausa izcīņā rīdzinieki ar 5-3-2 divreiz apspēlēja „Spartaku”.

Šoreiz jūrmalnieki bija ļoti noskaņojušies revanšēties, un pirmajā puslaikā „Spartaks” laukumā dominēja. Sevišķi centīgs bija iepriekšējā kārtā pret „Metta/LU” sev neierasti pieticīgi un „klusi” nospēlējušais marta/aprīļa labākais spēlētājs Jevgeņijs Kozlovs. Krievs ar Jevgeņija Kazačoka palīdzību kreisajā flangā ārdīja rīdzinieku aizsardzību gabalu gabalos, un pēc viņa reidiem soda laukumā viesi varēja panākt ne tikai 1:0 pirmajā puslaikā – vēl vairākas vārtu gūšanas iespējas palika neizmantotas.

„Riga” 5-3-2 nomainīja uz vēl vienu Itālijas futbolam raksturīgu shēmu 4-3-1-2, bet centra pussargu deficīta dēļ centrā pa labi bija spiests spēlēt Andrejs Kovaļovs, kurš tomēr vairāk ir flanga spēlētājs. Kazačoka un Jevgeņija Kozlova apturēšana bija Kovaļova un Oļega Timofejeva kopīgs pienākums, ar ko daugavpilieši ne pārāk labi tika galā, tāpēc nav brīnums, ka abi pēc puslaiku pārtraukuma tika nomainīti pret, attiecīgi, Armandu Pētersonu un Viktoru Litvinksi.

Abas maiņas palīdzēja rīdziniekiem uzlabot sniegumu un vērst neveiksmīgi ritošas spēles gaitu sev par labu. Savu komandu no vārtu zaudējuma vairākkārt glābušais „Spartaka” vārtsargs Jevgeņijs Nerugals vienīgo reizi kapitulēja, kad Renē Miheličs realizēja 11 metru soda sitienu. Starp citu, talantīgais slovēnis arī šajā spēlē atsvaidzināja savainojumu. Miheličs tā arī nepagūst uzņemt optimālo spēļu formu – kolīdz sāk iespēlēties, tā atkal nonāk lazaretē. Neskatoties uz shēmas maiņu, „Riga FC” aizvien pietrūkst kvalitātes uzbrukumā. Valērijs Šabala palika pieredzējušā Pāvela Mihadjuka ēnā, zaudējot jūrmalnieku līderim lielāko daļu divcīņu. Latvijas izlases uzbrucējam jāsasparojas un jāpierāda sevi no jauna.

 

Mareks Zubs, „Spartaks Jūrmala” galvenais treneris:

„Esmu priecīgs, ka nepiedzīvojām vēl vienu zaudējumu pret “Riga”, jo iepriekš kausā zaudējām divreiz. Spēlējām izbraukumā, un tas pret “Riga” allaž ir sarežģīti. No vienas puses, esmu apmierināts, ka nezaudējām, bet, ņemot vērā spēli un momentus, domāju, ka mums bija arī daudz iespēju, lai uzvarētu. Kādēļ neuzvarējām? Pirmām kārtām, tādēļ, ka nerealizējām iespējas. Otrkārt, pirmajā puslaikā zaudējām pārāk daudz enerģijas. Ņemot vērā mūsu pašreizējo sastāvu, mums trūkst atbalsta no rezervistu soliņa, jo īpaši domāju uzbrūkošos spēlētājus.”

 

„Riga FC” – „Spartaks Jūrmala” 1:1

Vārti: Miheličs 50’ – Gauračs 26’

57%        bumbas kontrole             43%

10 (4)     sitieni (pa vārtiem)          15 (7)

3              stūra sitieni         6

10           pārkāpumi          10

3              aizmugures         0

83%        piespēļu precizitāte        77%

46%        uzvarētās divcīņas           54%

Kārtas līdzjutējs

RFS noliec „Mettu” derbijā. Ulimbaševs starmešu gaismā

Viena no tiktāl aizraujošākajām spēlēm šosezon virslīgā tika aizvadīta svētdien NSB „Arkādija”, kur vietējais RFS pilnu tribīņu priekšā nosvinēja pirmo spēli mājas stadionā ar dramatiski gūtu 3:2 uzvaru pār principiālo pretinieku un tiešo konkurentu „Metta/Latvijas Universitāte”. Notikumi mainījās straujāk kā meksikāņu telenovelēs, bet galvenā varoņa ādā iejutās RFS spēlētājs Daniils Ulimbaševs vai „vienkārši Daņila”, ja vēlamies melodramatiski padzejot. Viņš aizvadīja sezonas labāko maču, gūstot divus vārtus un nopelnot savai komandai 11 metru soda sitienu.

RFS spēlēja sev šosezon ierastā stilā: ar lielu pārsvaru bumbas kontrolē, aktīvu spiedienu uz pretinieku vārtiem un uzbrukumu bez taustāma rezultāta, tā vietā ielaižot vārtus no standartsituācijas. Tradicionāli standarti ir „Metta/LU” klupšanas akmens, taču ne pret RFS, kam bez Roberta Uldriķa un aizsarga Lukas Periča patiešām raženu futbolistu nav. Tā kā abi pirmajā puslaikā bija uz rezervistu soliņa, nav brīnums, ka „Metta” izmantoja iespēju regulāri bremzēt spēles tempu un taisīt mazos sodus, kurus RFS vienu pēc otra izniekoja. Pēc pārtraukuma laukumā dodoties Uldriķim, „mettieši” ievērojami samazināja sīko noteikumu pārkāpumu skaitu, lieliem spēkiem koncentrējoties laukuma vidusdaļā un izspiežot RFS futbolistu uzbrukumus uz malām. Kāpēc gan ne, ja tobrīd „studenti” bija vadībā ar 2:1. Pirmajā puslaikā augumā raženais Gatis Kalniņš guva vārtus pēc standartsituācijas, bet pirmoreiz uz nacionālo izlasi izsauktais Dāvis Indrāns aukstasinīgi guva vārtus no asa leņķa, kārtējo reizi pierādot, ka ir ieguvis arī zināmu stabilitāti, nevis izceļas virslīgā tikai epizodiski ar uzplaiksnījumiem.

„Mettiešu” plāns kopumā strādāja labi, taču ar to mierā nebija Daniils Ulimbaševs, kuram divreiz izdevās būt īstajā vietā īstajā laikā. Pirmā puslaika vidū bumba atleca viņam uz kājas no „Mettas” spēlētāju mūra, bet otrajā puslaikā bumbu kā uz paplātes tukšu vārtu priekšā viņam piespēlēja baltkrievu leģionārs Leonīds Koveļs. RFS izcīnīja otro uzvaru pēc kārtas, vienā spēlē gūstot trešdaļu no visā sezonā gūtajiem vārtiem, un pietuvojas tabulā vadošo komandu grupai, bet „Metta” paliek mazliet nopakaļus – līdz sestajai vietai pieci punkti.

 

Andrejs Kaļiņins, RFS galvenais treneris:

„Futbola Dievs šodien bija mūsu pusē. Kā Andris [Riherts] sacīja, [Dāvis] Indrāns varēja pielikt punktu šai spēlei. Lieliem spēkiem gājām uz priekšu, veidojām spiedienu. Nedaudz pietrūka konkrēšanās – precīza sitiena, labas individuālās darbības. Laikam bijā pelnījuši veiksmi šodien, jo iepriekšējās spēlēs tās mums nebija.”

 

RFS – FK „Metta/Latvijas Universitāte” 3:2

Vārti: Ulimbaševs 22’, 75’, I. Kozlovs (11 m) 88’ – Kalniņš 14’, Indrāns 33’

64%        bumbas kontrole             36%

29 (9)     sitieni (pa vārtiem)          14 (5)

13           stūra sitieni         3

12           pārkāpumi          15

0              aizmugures         1

83%        piespēļu precizitāte        71%

49%        uzvarētās divcīņas           51%