2– Kāds, pēc taviem novērojumiem, ir vīrietis, kas nodarbojas ar triatlonu?
– Beidzamajos gados, un to esmu teicis daudzkārt, veči grib pieveikt Iron Man vienu reizi, lai palielītos saviem draugiem un biznesa partneriem. Krievijā triatlona bums ir izvērties pamatīgos apmēros. Ja atceries, internetā klejoja bilde ar Dmitriju Medvedevu, kurā viņam uz rokas redzams Garmin pulkstenis.
– Tātad tagad modernais vīrietis nosit čūsku, iestāda koku, izaudzina dēlu un finišē Iron Man.
– Un noskrien maratonu. Starp citu, pirms diviem gadiem mans audzēknis uzvarēja skrējiensoļojumā Rīga–Valmiera.
– Pats esi skrējis šo distanci?
– Nē, jo uzskatu, ka viss, kas ir garāks par deviņām stundām, ir pārcilvēciski. Man šādas aktivitātes ir sports, nevis 20 stundu laika kavēklis.
– Kāds šobrīd ir Iron Man statuss? Tas ir elitārs sports?
– Es savos četrdesmit plus gados esmu kļuvis par snobu. Man patika, kā intervijā izteicās Bekhems: ja man ledusskapī rindiņā stāv piecas, nevis sešas kokakolas skārdenes, tad piekto izmetīšu laukā, lai paliek četras. Tas attiecas arī uz mani. Mani, piemēram, tracina netīrs velosipēds. Es kā snobs varu pateikt, ka man patīk jaunākās tendences gan apģērbā, gan ekipējumā kopumā. Visbiežāk tie, kas ar triatlonu nodarbojas ilglaicīgi, attiecīgi arī iegulda lielas naudas summas. Tādā ziņā triatlons ir elitārs.
– Arī tu ieguldi?
– Jā, protams. Tu kļūsti par vergu. Kad ieraugu jaunu, skaistu apavu modeli, protams, man to gribas. Kā citādi?
– Tas maina tavu sniegumu sportā?
– Tādā vecumā kā man sniegums ir morālā bauda. Ja tas nebūtu svarīgi, tad Iron Man sacīkstēs nebūtu tādas opcijas, kā par simts eiro nopirkt fotogrāfiju ar sevi pēc finiša.
– Pats esi pircis?
– Bez šaubām! Tās ir skaistas bildes.
– Romān, kas ir tie otrie, kuru mērķis nav tikai vienu reizi finišēt?
– Tie ir filozofi.
– Kāda ir viņu filozofija?
– Filozofs melos, sakot, ka viņa mērķis nav izcelties uz citu cilvēku fona. Es uzskatu, ka triatlonists pirmām kārtām pats sev pierāda savas spējas.
Celties, lai sešos no rīta ietu uz baseinu, – tā ir disciplīna. Un sports disciplinē vienmēr.
Es nepazīstu nevienu triatlona amatieri, kas vienu dienu trenējas un astoņas atpūšas.
– Kas triatlonistos ir vēl līdz ar filozofiju? Kādi viņi ir, skatoties caur fizisko prizmu?
– Triatlona filozofi vienmēr attīstās, viņi nekad nestāv uz vietas. Agrāk viņš ēda tā, turpretī tagad ēd citādi. Tagad daudzi aizdomājas ne tikai par veselīgu ēšanu, viņi pievērš uzmanību niansēm, piemēram, dažādām sajūtām pēc treniņa.
– Vai pats zini, kas tev nenāk par labu?
– Jā, jau sen. To esmu stāstījis arī adidas skolā: ja nodarbojaties ar izturības sporta veidu, jums noteikti ir jāēd pārtika ar augstu glikēmisko indeksu. Ja pirms treniņa ēdīsiet gurķus ar tomātiem, būs ļoti čābīgi. Bet, ja ēdīsi rīsus vai kukurūzu pārslas, jutīsies daudz labāk.
– Tev ir vēl kādas atziņas par uzturu?
– Mūsdienās internets atklāj neierobežotas iespējas. Esmu sācis pētīt, kuras uztura kompānijas izmanto ķīmiskās sastāvdaļas, lai sporta dzēriens būtu dzidrs. Lūk, tagad urbjos cauri tam, lai noskaidrotu, kura no pievienotajām sastāvdaļām ir mazāk kaitīga. Ir daudz nianšu, ko vērts pētīt, piemēram, kā viņi panāk to, lai pulveris, kad to atver, nesalīp. Vai kāpēc pulveris neoksidējas? Daži ķīmiskie savienojumi organismā kļūst kancerogēni.
– Kādus triatlonistus tu cieni?
– Tādus, kas, lai kas arī notiktu, tik un tā paliks triatlonā.
– Tikai jautājums: līdz kādam vecumam ar triatlonu var nodarboties?
– Pērn Iron Man sacensībās piedalījās un finišēja 86 gadus veca mūķene. Mans paziņa stāstīja, ka pēc sacensībām sēdējis dalībnieku teltī, pēkšņi visi piecēlušies un aplaudējuši, jo telpā ienākusi šī kundze. Ja godīgi, ar izturības sporta veidiem var nodarboties visilgāk. To, protams, gribētos teikt par visiem sporta veidiem, bet šaubos, vai svarcelšana 80 gadu vecumā varētu palikt bez sekām.
– Kādi ir tavi personīgie mērķi attiecībā uz triatlonu?
– Mans primārais mērķis ir nest saprašanu apkārtējai sabiedrībai par jebkuru ciklisko sporta veidu.
Es sevi vairs neuzskatu par sportistu. Man ir svarīgi izglītot cilvēkus,
tostarp ar ironman.lv starpniecību feisbukā.
– Pats vēl plāno startēt?
– Es katru gadu startēju vismaz vienā Iron Man posmā. Šogad pavasarī ar kādu draugu braukšu uz Ķīnu, kur piedalīšos sacensībās. Bet zini, sportam ir vēl viena laba nianse – tā ir ceļošana. Piedaloties sacensībās, es redzu arī pasauli.
– Teici, ka tavs mērķis ir izglītot cilvēkus. Kādas ir biežākās kļūdas, ko pieļauj triatlonisti?
– Maksimālisms. Ārkārtīgs maksimālisms. Es nekad neesmu dzirdējis stāstus, kuros kāds nebūtu mocījies, miris nost vai sapņos redzējis hamburgerus. Es gana bieži atrodos sporta zālēs un nereti dzirdu cilvēkus runājam, ka skriešana nenāk par labu ceļgaliem un mugurai. Tad es viņiem nosaucu skaitļus: Ņujorkas maratonā piedalās 50 tūkstoši cilvēku, tikpat skrien Bostonā un Tokijā. Rīgas maratonu skrien 30 tūkstoši. Un viņiem viss ir kārtībā. Ar to es gribu teikt, ka ir tāds cilvēku slānis, kas paši neko nedara, bet uzskata, ka tas, ko dara citi, ir garām.
– Runājot par tiem briesmu stāstiem, vai pats esi piedzīvojis lūzienus?
– Kā tad, ka esmu. Tu ej pa trasi četrdesmit grādu svelmē un domā pie sevis: kāpēc, pie velna, man tas ir vajadzīgs?
– Ne reizi neesi izstājies?
– Esmu. Pērn biju spiests izstāties kājas traumas dēļ. Izstāšanās nav viegls lēmums. Tu sevi lamā. Domas par lēmuma pareizību ik pa brīdim mainās. Vienu brīdi domā: pareizi, veselība ir dārgāka! Bet jau nākamajā brīdī iezogas domas, ka vajadzēja iet līdz galam. Taču es vienmēr māku pieņemt sev vēlamo lēmumu.
– Ir cilvēki, kam triatlons nav piemērots?
– Ja ar cilvēka veselību viss ir kārtībā, ierobežojumu nav. Manuprāt, amatiera līmenī var nodarboties ar jebko. Starp citu, lielākajai daļai triatlons iepatīkas pēc tam, kad cilvēks sāk kustēties un kaut ko darīt. Un iemesls, kāpēc cilvēks pievēršas garākām distancēm, ir tas, ka viņš ir sajuties labāk. Viņam ir vieglāk staigāt, viņš labāk guļ, viņa asinsspiediens ir stabilāks. Turklāt cilvēks sāk pareizāk ēst, viņam kļūst vairāk enerģijas darbam. Nesen kāds paziņa, kas nodarbojas ar triatlonu, stāstīja, ka viņam darbā sākuši braukt augumā.
– Kādā ziņā?
– Redzi, cilvēki ir pieraduši, ka viņa kolēģi astoņas reizes dienā iet pīpēt. Turpretī triatlonists nekad neslimo un viņam ir vairāk enerģijas, līdz ar to no viņa prasa vēl vairāk.
Romāna ieteikumi
* Noteikti meklē zinošus cilvēkus un informāciju. Ja apjūc informācijas daudzveidībā, apspried to ar pieredzējušiem cilvēkiem. Pareiza informācija ir visa pamatā.
* Ja tev rodas jautājumi, pieraksti tos. Kad izfiltrēsi desmit būtiskākos jautājumus, sāc meklēt informāciju.
* Sportojot vienmēr seko līdzi laika prognozēm.
* Pērkot apģērbu sportam, nekautrējies iztaujāt pārdevēju, jo apģērbs ir mūsu bruņas.
* Nesāc sportot ar domu, ka no pirmās reizes esi kļuvis par triatlonistu. Iepazīsti katru distanci un saproti, vai tā ir domāta tev.
Basketbola uzlēcošās zvaigznes. Sekojot Porziņģim