Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas turnīra septembra spēļu cikls dāvāja spilgtas emocijas un atstāja nopietnus izaicinājumus nākotnei.
Jāiztiek bez NBA spēlētāju atbalsta
Augusta beigās valstsvienības galvenais treneris Arnis Vecvagars ar rūgtu ironiju atzina, ka dzīve viņu lielā mērā atbrīvojot no sarežģītā uzdevuma izšķirties starp vairākiem līdzvērtīgiem kandidātiem. Pirmkārt, šoreiz nācās iztikt bez NBA spēlētājiem. Kristaps Porziņģis bija kopā ar valstsvienību uz soliņa pārbaudes spēlē, taču rehabilitācija pēc savainojuma vēl turpinās un labākajā gadījumā laukumā KP#6 izies ap Jaungadu. Dāvja Bertāna un vasarā draftētā Rodiona Kuruca līdzdalību šoreiz neakceptēja darba devēji. Otrkārt, uzreiz trīs spēlētāji – Rolands Šmits, Žanis Peiners (Darussafaka), Anžejs Pasečņiks (Gran Canaria Herbalife) – gatavojās debijai Eirolīgā un no darba devējiem saņēma nepārprotamus mājienus, ka šoreiz būtu vēlams visu sagatavošanās posmu pavadīt klubos. Savukārt Dairim Bertānam un Marekam Mejerim septembrī turpinājās rehabilitācijas process.
Spēle Viļņā – augstākais punkts
Olympiacos spēlētāji Jānis Strēlnieks un Jānis Timma, 15. sezonu valstsvienībā sākušais Jānis Blūms un 100. spēļu robežai jau pārkāpušais centra spēlētājs Mārtiņš Meiers – ap šo kodolu treneri veidoja valstsvienības rudens modeli, kurā iederējās gan zināmu rūdījumu jau iekrājušie Ojārs Siliņš, Aigars Šķēle, Andrejs Gražulis un Kaspars Vecvagars, gan pērnās sezonas iesaukums Artis Ate, Rihards Lomažs un Artūrs Ausējs, gan pieredzējušais Ronalds Zaķis. Divas pārbaudes spēles ar Somijas izlasi (73:80 un 84:86) viesa bažas, pārliecinošā uzvara Viļņā pār Lietuvu (97:80) pacēla optimisma spārnos. Izpildītāju ansamblis bija jauns, bet spēles stils pazīstams – enerģiska aizsardzība, Jāņa Strēlnieka prasmīgi diriģēts ātrs un gana daudzveidīgs uzbrukums, tradicionālo tālmetienu kanonādi apvienojot ar aktīvu darbību pretinieku soda laukumā.
No basketbola estētikas viedokļa spēle Viļņā bija rudens spēļu cikla augstākais punkts. Oficiālajās cīņās tādu vieglumu un precizitāti uzbrukumā panākt neizdevās, par ko nebūtu jābrīnās – gan pašiem spriedze mazināja precizitāti, gan pretinieki no pirmās minūtes bija agresīvāki un nepiekāpīgāki. Eiropas čempionei Slovēnijas izlasei spēle Rīgā bija pēdējā iespēja saglabāt izredzes tikt uz Pasaules kausu 2019. Savukārt bez vairākiem līderiem spēlējošā kvalifikācijas turnīra I grupas līdere Spānija negaidīti paklupa Kijevā pret Ukrainu (65:76), un vēl viena neveiksme nopietni sašķobītu favorītu pozīcijas turnīra tabulā.
Mūsējie nesalūza
Gan Arēnā Rīga, gan Madridē izšķiroša nozīme bija komandu enerģijai un raksturam, kā arī līderu prasmei svarīgākajos brīžos teikt izšķirīgo vārdu. Rīgā «6. spēlētāja» uzmundrinātie latvieši mača lielākajā daļā turēja rokās gan iniciatīvu, gan vadības grožus, un ceturtajā ceturtdaļā spēles likteni izšķīra komandas līderi Jānis Strēlnieks un Jānis Timma (abiem pa 10 punktiem 10 minūtēs un 18 punktiem visā spēlē – 85:74). Spānijā scenārijs bija pretējs – pārsvars bija Spānijai, taču latvieši nesalūza pat tad, kad otrajā puslaikā bija mīnus 18. Pretinieku laukumā atspēlēties un vienīgo reizi vadībā izrauties 12 sekundes pirms beigām – Madridē kas tāds izdevies tikai dažām komandām. Diemžēl atlikušajā laika sprīdī izcils gājiens izdevās spāņu pieredzējušajam saspēles vadītājam Hoakinam Kolomam (82:85).
Trenera Arņa Vecvagara komentārs
Nav šaubu, ka Latvijas komanda būtu izteikta favorīte, ja vien būtu iespēja pēdējās četras spēles aizvadīt labākajā sastāvā. Taču 29. novembrī notiks Eirolīgas spēles un, visticamāk, trenera Vecvagara rīcībā nebūs 11 (!) lielisku basketbolistu. «Nav nozīmes pārdzīvot par lietām, ko nevaram ietekmēt. Pērnziem bez Eirolīgas spēlētājiem Rīgā pieveicām Turciju un arī tagad izdarīsim visu, lai četrās atlikušajās spēlēs izcīnītu nepieciešamās uzvaras. Nešaubos: ja būs kaut mazākā iespēja, Eirolīgas spēlētāji atbrauks palīgā vismaz uz vienu spēli,» galvenais treneris Arnis Vecvagars noskaņojas smagam darbam.
Kur mēs atrodamies?
Pēc 8 spēļu kārtām Latvijas komanda ar 5 uzvarām I grupā ieņem 3. vietu – pēdējo, kas dod ceļazīmi uz finālturnīru 2019. gada septembrī Ķīnā. Priekšā ir Spānija (7-1) un Turcija (6-2), aiz muguras Melnkalne (4-4), Ukraina (4-4) un Slovēnija (2-6). Šī aina nepārprotami saka priekšā, ka 29. novembra spēlei Arēnā Rīga starp Latvijas un Melnkalnes valstsvienībām būs dubulta vērtība. Vēl 2. decembrī jāspēlē izbraukumā Slovēnijā, 22. februārī uz Rīgu brauks Spānijas izlase, 25. februārī pēdējā spēle Melnkalnē. Divas uzvaras, visticamāk, dos ceļazīmi uz finālturnīru.
Teksts : Guntis Keisels
Sanita Paegle: brīvību gūstam, pārvarot bailes