Veselīgā konkurence

Maira izjautā Māri

– Kas tevi motivē strādāt Sportland kompānijā?

– Man patīk mans amats, vadības groži. Šajā visā ir kaut kas tāds, kas katru rītu liek celties, nākt uz darbu un darīt to ar pilnu atdevi. Man lejā, kabinetā, uz sienas ir uzraksts, ko es pieliku dienā, kad durvis vēra šis veikals, – “Atrodi darbu, ko mīli, un tev vairs nevajadzēs strādāt”.

– Kā tu sevi restartē pēc garās darba dienas un nedēļas?

– Man kā īstenam latvietim enerģiju dod zeme, tāpēc brīvdienas cenšos pavadīt, strādājot zemes darbus, vienalga – tā būtu zemes rakšana vai lapu grābšana. Savukārt darbdienas vakarus pavadu kopā ar ģimeni, vakaros ar meitu pabraukājos ar skrituļslidām vai riteni. Tas mani uzlādē.

– Un kādi ir tavi iecienītākie sporta veidi?

– Ar sportu profesionāli neesmu nodarbojies, bet skriešana un trenažieru zāle mani aizrauj. Šogad, piemēram, piedalījos vairākos Skrien Latvija posmos. Patiesībā, atgriežoties pie iepriekšējā jautājuma, varu piebilst, ka arī skriešana savā ziņā mani restartē.

– Tomēr nav nemaz tik viegli pēc garas darbdienas atgriezties mājās un vilkt kājās skriešanas apavus, lai stundiņu paskrietu.

– Tas ir visgrūtākais. Tāpēc sporta zāli, lai cik jocīgi tas liktos, mēģinu apmeklēt tieši sestdienā un svētdienā.
 
– Teici, ka esi piedalījies Skrien Latvija. Cik posmos šogad piedalījies?

– Biķerniekos, Valmierā, Kuldīgā, Ventspilī un Siguldā.

– Un kurš no posmiem tev pašam patika vislabāk?

– Kuldīga, jo šo šajā pilsētā savas dzīves laikā esmu bijis vien reizes trīs. Pēc sacensībām ar meitu aizgājām līdz pusei Ventas rumbas. Tas bija forši.

– Vai sportojot klausies mūziku?

– Jā.

– Un kādu mūziku tu klausies?

– Man nav iecienītāko mākslinieku. Es klausos Nike workout mix.

– Tu esi tas, kurš skrien pa ceļu un nedzird, ka aiz muguras taurē mašīnas?

– Sāksim ar to, ka es skrienu vai nu pa trotuāru, vai iemīdītu taciņu. Es esmu no tiem atbildīgajiem, kas pirms ielas šķērsošanas paskatās pa labi, pa kreisi, vēlreiz pa kreisi un tikai tad skrien.   

– Saki, Māri, kurā gadalaikā tu jūties vislabāk?

– Vasarā, jo tajā ir garie dienas vakari, kuros laiku varu pavadīt kopā ar meitu, braucot ar riteņiem vai skrituļslidām. Tad vismaz šķiet, ka diena ir izmantota pilnvērtīgāk.  

– Spriežot pēc tā, cikos rīta pusē tu raksti e-pastus, man ir jautājums – tu esi cīrulis vai pūce?

– Ērglis. (Smejas.)

– Cikos ērglis ceļas?

– Ērglis ceļas pulksten 6.20, bet gulēt iet ap pusnakti.

– Tad jau dienas norma – astoņas stundas – pat nesanāk?

– Oi, kur nu! Tas, kurš guļ ilgāk par septiņām stundām, ir tā sauktais dienaszaglis.

– Vakar lasīju dažādas ziņas. Vai tu zini, kurš zīmols Latvijā ir atzīts par kvalitatīvāko?

– Nike!

– Forša sajūta, ka mēs pārstāvam šo zīmolu, vai ne? Bet kāpēc, tavuprāt, starp Nike un kvalitāti ir liekama vienlīdzības zīme?

– Pirmām kārtām, ja mēs skatāmies sporta preču vai life style kategorijās, secinām, ka Nike ir numur viens zīmols visā pasaulē. Lai kļūtu par pirmo, nevar tirgot draņķi.

– Ko tu kā veikala vadītājs esi mācījies no manis?

– To, ka bieži vien ar vārdiem var panākt pat vairāk nekā ar darbiem. Un tas ir pozitīvi.

Māris izjautā Mairu

– Maira, vai ir kāds cilvēks, kas tevi vienmēr mudina pasmaidīt?

– O! Ja mēs runājam par mūsu otro ģimeni, proti, Sportland, tad tu noteikti esi viens no viņiem, jo, lai cik dažkārt izskatītos saguris, tu vienmēr izšausi kaut ko tādu, kas liks pasmaidīt ne man vienīgajai.

– Es zinu, ka tu mēdz ceļot. Saki – kāds ir tavs sapņu ceļojums?

– Tev taisnība. Savā dzīvē esmu ļoti daudz ceļojusi. Bet, godīgi sakot, nezinu, kāds ir mans sapņu ceļojums.
Varbūt tā varētu būt Norvēģija. Tāpat es vēlos paviesoties Taizemē, bet vai tas būtu mans sapņu ceļojums?

– Tu jautāji, vai zinu, kurš ir Latvijas TOP zīmols, bet saki – kāds ir tavs triju TOP zīmolu saraksts?

– Nike, Casall, bet trešā vieta dalās starp Roxy un O’Neill. Taču, atgriežoties pie iepriekšējās tēmas, man ir jautājums tev: ko tu saproti ar jēdzienu – sapņu ceļojums?

– Tā ir vieta, kuru vēlētos apmeklēt, pirms aizeju tajā saulē. Man personīgi gribas pabūt Maldīvu salās. Nevis tajā tūristu pilnajā pludmalē, bet uz vientuļas salas, kur kokosrieksts var nokrist uz galvas.

– Tam es varu tikai piekrist. Arī man netīk šīs tūristu pārpildītās vietas. Ceļojusi esmu saistībā ar dejošanu, tāpēc pārsvarā esmu bijusi vietās, kurās tūristi neiegriežas. Visbiežāk tās ir mazas pilsētiņas. Tās man patīk vislabāk.

– Kāda ir tava izpratne par ideālu dienu?

– Manuprāt, ideāla diena ir tā, kurā nesaņem neko negatīvu. Proti, septiņos no rīta nesaņem īsziņu, ka atkal kāds darbinieks ir saslimis.

– Es gan vairāk gaidīju, ka tu aprakstīsi ideālās dienas notikumus pa posmiem…

– Labi… (Smejas.) Mans rīts sākas ar lielu glāzi ūdens, kam seko tikpat liela krūze kafijas ar pienu. Veiksmīga darbdienas bez negatīvām lietām, jauks vakars, forši laikapstākļi un sportiskas aktivitātes pēc darba.

– Un kas tās par sportiskajām aktivitātēm?

– Viss atkarīgs no tā, kāds gadalaiks ir aiz loga. Piemēram, šobrīd cenšos ķert pēdējos mirkļus un gaišos vakarus pēc darba, lai izskrietu kaut vai pusstundiņu. Arī izbraucieni ar velosipēdu man nav sveši. Ar riteni esmu apbraukusi apkārt Burtnieku ezeram, piemēram.

Savukārt visu ziemas sezonu manā mašīnā līdzi vizinās distanču slēpes, lai pēc darba Arkādijas parkā varu noraut kādus desmit apļus. Lai gan beidzamās divas ziemas ir švakas, nav lielākas laimes par mirkļiem, ko pavadu, esot uz slēpēm savos laukos, – iedomājies, lauki, kas rudenī bijuši pieauguši ar labību, ziemā ir tīri un pilni ar sniegu.
 
– Vēl viens eksistenciāls jautājums: ko tu darītu dzīvē, ja nevajadzētu strādāt un domāt par naudu?

– Tā kā māja laukos man jau ir, jaunu man nevajag. Lauku māja ir mana Dieva auss, kurā es atrodos katru nedēļas nogali.

Es noteikti nodarbotos ar labdarību, palīdzētu bērniem un dzīvniekiem. Bet es nezinu, vai varētu nestrādāt. Man vajag strādāt.

– Tu man jautāji, kas motivē mani. Tagad, lūdzu, atbildi arī tu uz šo jautājumu – kas motivē tevi?

– Darbs ir manas dzīves lielākā daļa, līdz ar to darbs, daba un cilvēki, kas man ir apkārt, mani motivē.

– Bet kas tevi motivē darbā?

– Esmu to jau teikusi publiski un atkārtošu vēlreiz: es katram novēlu mosties ar izjūtu, ka mīli savu darbu. Lai gan man šis ir četrpadsmitais gads Sportland saimē, es aizvien skaļi un publiski varu pateikt: es mīlu savu darbu. Ne velti Sportland sauklis ir – esi pirmais! Arī es gribu būt pirmā, lai mana komanda domā līdzīgi man.

– Ja tev šobrīd vajadzētu doties piknikā, kas atrastos tavā piknika grozā?

– Pamatu pamatā dārzeņi, dārzeņi un dārzeņi. Bietes, burkāni, kāposti, paprika un pupiņas dažādos veidos.

– Un ūdens…

– Un, protams, ūdens!