Pirms daudziem gadiem ļoti piesardzīgi spēru savus pirmos soļus snovbordā un veikbordā, bet nu jau pēdējos gados esmu iemēģinajusi roku (un kāju) gandrīz visos deļu sporta veidos un arvien biežāk sevi pieķeru pie domas “kad vēl, ja ne tagad”? Tieši šis sevi pašu provocējošais jautājums ir kļuvis par vadmotīvu, jo ar ko gan rītdiena būs labāka par šodienu, lai mestu sev jaunu izaicinājumu? Mans pamatmērķis nekad nav bijis sasniegt izcilus rezultātus, bet gan gūt prieku no tā, ko es daru un katrs mazais personīgais sasniegums dienas beigās liek smaidīt. Pirms pāris gadiem jaunatklāju nedaudz piemirstu nodarbi – pārgājienus un tagad vasarās gandrīz katru nedēļas nogali pavadu kaut kur mežos vai pie jūras, bez kuras vispār savu dzīvi nevarētu iedomāties.
Vēl viena ļoti liela manas dzīves kaislība ir ceļošana- viss sākās jau bērnībā, kad vecāki ar mani uz rokām izbraukāja Baltijas valstis, vēlāk apceļojām arī Eiropu. Braucām ar savu auto, nakšņojām teltīs un tas man iemācīja, cik ceļošana patiesībā ir vienkārša. Tā kā sirdī esmu dabas bērns un pilsētas nav mana stihija, tad arī galamērķus parasti izvēlos šādu motīvu vadīta, un lai arī man patīk ziema un sniegs, tomēr lielākoties apceļoju valstis, kurās zaļo palmas un baltās smilšu pludmales apskalo tirkīzzilas jūras. Neliela mugursoma, ērti apavi kājās, ceļvedis rokās un smaids sejā- tāda ir mana pārbaudītā kombinācija ceļošanai. Un jau atkal plānojot ceļojumus jautāju sev “kad vēl, ja ne tagad”? Brokastu kafiju Parīzē varēšu dzert, kad ceļojumu dzimšanas dienā man būs uzdāvinājuši mazbērni. Šobrīd man Filipīnās ir jārāpjas klintī, lai lēktu no ūdenskrituma un Bali jātraucas lejā pa krāčainu upi ar gumijas laivu.
Nenoliedzami mans izvēlētais dzīvesveids nosaka arī to, kā ģērbjos un ko velku kājās. Par cik ikdienā pa pilsētu pārvietojos ar longbordu vai riteni, tad vieni no maniem iecienītākajiem apaviem ir kedas un par laimi arī manā izvēlētajā profesijā nav nepieciešams pārlieku formāls ģērbšanās stils, kas ļauj uz darbu dažkārt doties kedās. Šajā pavasarī esmu aizrautīgi pievērsusies longborda dejošanai (longboard dancing), kas ir veikla, nedaudz dejas soļiem līdzīga pārvietošanās pa longborda dēli un jau sperot pirmos soļus sapratu lielo apavu nozīmi, tādēļ šobrīd par maniem mīļākajiem apaviem ir kļuvusi skeitborda pasaules klasika – Vans kedas. Tieši nupat ar vans’iem mēnesi ceļoju pa Filipīnām un es nevarētu būt priecīgāka par savu apavu izvēli. Viens no maniem mīļākajiem citātiem, ko teicis amerikāņu naturālsists un dabas aizsargs Džons Muirs:
Of all the paths you take in life, make sure a few of them are dirt!
Tāpēc nebaidieties iekāpt dubļos, vai izmērcēt kājas, jo tieši bezceļu galā atrodamas visskaistākās vietas!
Apskati jaunās pavasara apavu kolekcijas!
Komentāri
Tik iedvesmojoši