Aļona Ostapenko: Paspēt var visu!

Jaunās, spožās tenisistes Aļonas Ostapenko ikdiena paiet nemitīgā kustībā. Protams, ikdienas lielākā daļa veltīta tenisam, taču Aļona ir pārliecināta – ja vien ir vēlme, laiks noteikti atradīsies.

Sportam manā ikdienā ir atvēlēts visvairāk laika. Atpūšos vien svētdienā, savukārt trešdienās un sestdienās izlaižu vienu treniņu. Pārējās dienās treniņi ir divi – no rīta un pēcpusdienā. Bez tenisa nodarbībām pāris reizes nedēļā kopā ar personīgo treneri strādāju stadionā vai zālē.

Brīvajos vakaros esmu atsākusi dejot balles dejas. Ar dejām nodarbojos līdz divpadsmit gadu vecumam, tāpēc pilnībā pamest tās negribas. Domāju, dejošana nāk par labu stājai, turklāt stiprina muguru.

Ieklausos savā ķermenī. Ja jūtu, ka esmu nogurusi un uz treniņu doties galīgi negribas, nepiespiežu sevi, labāk to izlaižu. Tā vietā veltu laiku tam, lai atjaunotos. Īpaši svarīgi tas ir pirms turnīriem.

Mans uzturs ir tāds pats kā citiem sportistiem – ēdienkartē uzsvars tiek likts uz gaļu. Tas gan problēmas nesagādā, šķiet, bez gaļas es nevarētu dzīvot. Ir gan jāievēro dalītā uztura princips – ja uz šķīvja ir gaļa, tad kopā vien ar dārzeņiem, salātiem. Savukārt, ja gribas ogļhidrātus – rīsus, makaronus, kartupeļus –, tad gaļa jāizlaiž. Abi vienlaicīgi organismā slikti pārstrādājas, nav enerģijas, uznāk nogurums.

Ģimene, vecāki man ir ļoti svarīgi – mēs kopā ne vien strādājam, bet arī atpūšamies. Saviem vecākiem esmu pateicību lielu parādā – ne vien par karjeru, bet arī rakstura stingrību, apņēmību, pašpārliecinātību.

Uzskatu, ka sports man ir iemācījis būt disciplinētai un efektīvi menedžēt savu laiku. Ja kaut ko vēlos izdarīt, tam vienmēr, vienmēr var atrast laiku. Tiklīdz parādās kāds brīvs brīdis, tā izdomāju, kā to vērtīgi izmantot. Teiciens “man nav laika” man vispār nav aktuāls, tā ir tikai atruna. Laiks ir visiem, jautājums vien – kā to aizpildām. Neuzskatu, ka vienkārši bumbulēšana un nekā nedarīšana bērniem un jauniešiem nāk par labu. Cilvēkam jābūt aizņemtam – vienalga, vai tas ir teniss, dejas, mūzika, vai kas cits.

Sportista veiksmes atslēga ir nevis fiziskais spēks un izturība, bet gan cīņasspars. Ir kāda uzkrītoša iezīme: tenisisti, kas ir labāko simtniekā, ir tādi cilvēki, kas uz uzvaru iet mērķtiecīgi un nešaubīgi. Pat, ja spēle bijusi neveiksmīga, viņi tik un tā cīnījušies līdz pēdējai minūtei.

Mani uzlādē mūzika – braucu mašīnā, pagriežu skaļāk, dziedu līdzi un šķiet, ka dzīve ir tik forša!

Vienmēr labi izskatīties – nevaru noliegt, ka tas man ir ļoti svarīgi. Uzskatu, ka sievietei ir jākopj sevi – tas nekas, ka sportiste. Pirmkārt, es esmu sieviete, tāpēc nevaru būt nevīžīga, pelēka. Tāpat uzskatu, ka sievietei jābūt veselīgai un jārūpējas par savu figūru. Un nav jau jāizpatīk vīriešiem – tas ir pašcieņas jautājums.