“Olām” nupat klajā nācis debijas albums. Cik viegli vai grūti jums bija, ja tā var teikt, šo mazuli laist pasaulē?
Patiesībā, viegli. Jau sen to gribējām izdarīt, bet beigās nolēmām to izdot šogad Lieldienās. Diezgan ātri tikām galā, bet tas bija gana sarežģīti, jo daudz kas bija jauns, taču bija interesanti, un beidzot albums ir klāt. Pie tā iespējams tikt vaituesigatavs.lv, Statoil, Spotify un viskaut kur citur.
Vai apzināti šo albumu klajā laidāt tieši Lieldienās?
Bija ideja, ka varētu arī ātrāk, taču sapratām, ka Lieldienas varētu būt īstais “Olu” debijas albuma laiks.
Kā tev ar Žani vispār tapa šis “Olu” duets, kas ir tāds humora projekts?
Jā, esam humora projekts. Ar Žani iepazināmies augstskolā, vēlāk izveidojām savu YouTube kanālu. Mums bija kopīgas intereses radīt humora projektu, kas cilvēkiem varētu patikt. Tā arī nāca ideja par “Olām”. Uztaisījām dziesmu par nenopietnu tēmu, kas bija vairāk kā prikols, un cilvēki panesās. Jau pirms tam man pašam bija pieredze kā reperim, bet Žanis prata taisīt video. Tāpēc arī apvienojām spēkus un radās “Olas”.
Pirmo dziesmu, ko es dzirdēju no jūsu arsenāla, bija par Zemgu Girgensonu. Tieši tā deva jums lielāku atpazīstamību?
Vēl pirms tam bija dziesma “Daudz naudas”, kas arī cilvēkiem patika, ko pat demonstrēja “Panorāmā”. Bet pēc tam bija Girgensons, jā.
Jums pašu Zemgu ir sanācis satikt?
Jā, viņš bija atnācis uz vienu no mūsu koncertiem. Uzdāvinājām viņam “Daudz naudas” kreklu un nedaudz kopā patusējām, bet tas jau bija pirms kāda laika. Pirms diviem gadiem, ja nemaldos.
Pirms albuma izdošanas “Olām” bija iestājusies pauze. Kāpēc tā?
Katrs pievērsāmies savām lietām un kādu laiku satikāmies tikai koncertos. Pievērsos savam soloprojektam, izlaidu vairākas dziesmas un sāku koncentrēt, uzstājoties Summer Sound, Positivus festivālos un vēl viskaut kur. Tomēr tagad atkal esam atpakaļ.
Tad jau šobrīd “Olas” prioritāšu sarakstā atkal ir pirmajā vietā.
Šobrīd jā. Tomēr paralēli daru arī citas lietas, jo man ir solokoncerti. Pēc tam arī sekos mans albums, taču tas varētu būt rudenī.
Pērn novembrī laidi klajā arī ļoti patriotisku dziesmu “Par Latviju”. Tu sirdī esi patriots?
Jā. Cilvēki nereti pamet šo valsti, jo nespēj atļauties šeit dzīvot. Situācija ir tāda, kāda tā ir. Tomēr es uzskatu, ka esam pārāk stipra tauta, lai tik viegli padotos. Mēs varam atrast risinājumu, lai arī cik grūti klātos. Tas ir tas, ko izdarīju ar “Olām”. Katram ir iespēja savu sirdslietu un hobiju pārverst darbā, kas spēj materiāli nodrošināt, lai varētu palikt zemē, par kuru mūsu senči tik ilgi cīnījās.
Šobrīd tu esi zināms mūziķis, bet par ko tu sapņoji, kad vēl biji bērns?
Idejas man bija dažnedažādas, bet, kad lēkāju pa gultu un dziedāju “Prāta vētras” dziemas, kļūt par mūziķi bija viena no tām, lai gan nekāda konkrēta plāna nebija. No 12 gadiem sāku rakstīt tekstus un radās plāns kļūt par reperi. Tā tas arī notika.
No kā tu smelies iedvesmu?
No ārzemju mūziķiem, cilvēkiem, grāmatām. No dažādiem avotiem. Tekstus es rakstu spontāni. Kaut tagad varu iedomāties kādu rindu un to pierakstīt, bet pēc tam jau izmantot.
Ja runājam par iecienītākajiem mūzikas izpildītājiem, kuri tev tādi ir?
Man patīk Jay Z, 50 Cent, Desiigner. Patiesībā, es varu klausīties jebkādu mūziku, kas skan labi un kas man patīk. Tam nav jābūt tikai repam, tā var būt arī “Prāta Vētra” vai Elviss Preslijs, vai arī hausmūzika. Šad un tad, braucot automašīnā, mēdzu izbaudīt arī klusumu.
Kādu tu sevi redzi pēc desmit gadiem?
Pēc desmit gadiem redzu sevi lielā mājā, ar vairākām automašīnām, daudz naudas (smejas). Es vēlētos, lai man būtu dažādi uzņēmumi, varbūt darbotos arī kino industrijā.
Velosports. Bottecchia šosezon vēl ambiciozāka