Fitnesa kluba F1 jogas trenere Dina Stetsuk – par savu kaislību pret jogu, kas vienlaikus ir viss viņas dzīves pamats.
Tavs rīts iesākās ar jogu?
Rīts sākās ar elpošanas vingrinājumiem, bet pēc tam jau tēja vai kafija.
Sports mēdz būt grūts un viegls. Kāda ir joga?
Kad es sāku nodarboties ar jogu, darbojos visaugstākā līmeņa grupā, tāpēc bija grūti. Bet tik un tā jutos arvien labāk un sāku apmeklēt dažādu līmeņu jogu. Pamazām, pamazām. Jo agrāk nodarbojos ar mākslas vingrošanu un man ir traumas – ceļgalā, mugurā, gurnos. Sajutu, ka joga palīdz.
Joga ir dziedējoša?
Domāju – jā.
Kā to var sajust?
Ir uzskats: katrs ķermeņa orgāns ir saistīts ar kādu cilvēka apziņas daļu. Tu darbojies ar noteiktām pozām un ķermeņa daļām, tādējādi attīsti savu apziņu. Tādā veidā normalizējas arī ķermenis. Mierīga elpošana. Ikvienu vingrinājumu tu veic tik daudz, cik spēj. Pēc tam tu viegli elpo, un, ja jūti, ka vari vēl nedaudz, tu dari drusku vairāk. Pamazām, pamazām. Un sāpes sāk izzust.
Vai jogā ir robežas?
Nav.
Kādā līmenī, ja tā var teikt, tu esi šobrīd?
Nedaudz augstākā līmenī par vidējo. Pati jūtu, ka progresēju. Galvenais ir nevis darīt supersarežģītas pozas, kas skaisti izskatās, bet darboties katru dienu ar tām pozām, kas uztur mana ķermeņa veselību. Darboties ar savu veselību un ar formu, protams, arī.
Ir arī mentāls ieguvums?
Kad cilvēki nodarbojas ar jogu, tie atslābinās. Smadzenes atslābst, uzlabojas miegs. Pat ja cilvēks ar visu mūsdienu dzīves ritmu atnāk norūpējies, pēc nodarbībām viņš vienmēr smaida. Pēc stundas ilgas jogošanas cilvēks, no vienas puses, jūtas atpūties, no otras – viņam ir milzum daudz iekšējās enerģijas.
Lasīju, ka tu sāki darboties ar jogu nejauši?
Sākums bija nejaušs. Pēc tam sajutu, ka ļoti patīk. Pēc vairākiem gadiem jutu, ka visu zinu, noliku sertifikātu un sāku pasniegt pati.
Kurā brīdī tu saprati, ka joga ir tava?
Kad kādu laiku nenodarbojies ar jogu, viss sāk sāpēt, ķermenis pats prasa.
Vai var teikt, ka joga ir tava kaislība?
Jā.
Vai vari izskaidrot, cik daudz tev nozīmē joga?
Joga ir mana kaislība, jo attīstu savu apziņu un palīdzu tajā arī citiem.
Profesionāli sportisti kādu dienu atvēl arī atpūtai. Vai tev ir dienas bez jogas?
Tas atkarīgs no grafika, bet gandrīz katru dienu. Taču, ja man nav jogas, es dodos uz trenažieru zāli, – es strādāju klubā, kurā nokļuvu kā jogas pasniedzēja, bet sāku trenēties zālē. Un sapratu: ja gribi sievišķīgas formas, ar jogu nepietiek, jāstrādā ar svariem. Tāpēc darbojos arī trenažieru zālē. Ļoti patīk kardiotreniņi, tāpēc katru dienu braucu ar velosipēdu.
Teksts – Ralfs Dravnieks
Foto: Artūrs Pavlovs