Fitnesa treneris Jānis Arbeiters ir pārliecināts, ka cilvēki ir visvairāk motivēti sportot, kad atrod nodarbi, kas viņus aizrauj un vietu, kur viņiem patīk agriezties. 
Kā sākās tava aizraušanās ar fitnesu?
Jau agrā bērnībā biju aizrāvies ar sportiskām aktivitātēm, nekad neesmu varējis mierīgi nosēdēt. No sešu gadu vecuma vecāki mani sūtīja uz dažādām nodarbībam, uz kurām arī ar prieku devos – basketbols, futbols, sporta dejas, karatē, vieglatlētika. Laika gaitā sports no aizraušanās un hobija ir pārvērties par darbu. Pabeidzot Rīgas Stradiņa universitāti, izpratne par kustību vajadzību un ietekmi uz veselību izmainījās vēl vairāk.
Lai gan esi izmēģinājis daudzus sporta veidus, vai var teikt, ka fitness ir tava kaislība?
Katram ir savas kaislības – kādam patīk iekopt dārzu, vēl kādam uzlabot savu auto. Mana aizraušanās ir savu fizisko īpašību attīstīšana. Kad redzi, kā, ieguldot darbu, attīsties, pilveidojies, un lietas, kuras agrāk šķita neiespējamas, tagad ir izdarāmas, tas viss mudina iet talāk un turpināt meklēt savas robežas. Kustība ir viena no pamatvajadzībām – paēd un jūties labāk, izgulies un jūties labāk, izkusties un jutīsies labāk, tādēļ to arī iesaku.
Tu ne tikai pats aktīvi sporto, bet esi arī fitnesa treneris. Kur tu gūsti motivāciju?
Tieši tā, es ne tikai sportoju, bet tas ir mans darbs, līdz ar to sevis uzturēšana formā tiek pieskaitīta pie darba. Nav jau tā, ka vienmēr gribas trenēties, jo regulārajos treniņos un ikdienā sakrājas nogurums un dažkārt gribas tos izlaist. Šad tad tā varbūt ir arī jādara, bet tām jābūt retām izņēmuma reizēm. Neizlaist treniņus man palīdz mani kolēgi, jo treniņu starplaikos mēs kopā trenējamies, līdz ar to izlaist treniņu nemaz nav tik viegli. 
Kāda izskatās fitnesa trenera ikdiena?
Mana ikdiena ir piepildīta, ceļos ap plkst. 6.00, jo 7.00 jau jābūt sporta zālē un jāvada pirmās nodarbības. Pēc rīta nodarbībām parasti trenējos pats. Pēc tam jau ir dienas vidus, un seko nākamās nodarbības, kas jāvada. Pēc pusdienām vienmēr paguļu nelielu diendusu, jo tā ļauj restartēties un novadīt vakara nodarbības ar jaunu enerģiju. Parasti pa dienu paspēju novadīt no sešām līdz deviņām nodarbībām. Ikdienā miegam cenšos atvēlēt vismaz septiņas stundas.
Vai ikdienā ievēro arī veselīgu dzīvesveidu?
Veselīgs dzīvesveids man nozīmē sekot līdzi savai pašsajūtai, lai justos enerģisks, apmierināts un balansā starp veselīgu uzturu un tik ļoti kārotajiem našķiem, kuri diez vai atradīsies veselīga uztura piramīdā. Darba dienās cenšos ēst tīri, sportot daudz, bet brīvdienās atpūsties un neliegt sev to, ko sirds vai vēders kāro.
Kādēļ, tavuprāt, cilvēkiem kopumā jānodarbojas ar sportu un jārod prieks kustībās?
Pirmkārt, protams, veselības dēļ, jo, uzturot sevi labā formā, mēs iegūstam veselīgu sirds un asinsvadu sistēmu, spēcīgas locītavs, labu vielmaiņu un daudzus citus ķērmeni pozitīvi ietekmējošus faktorus, kas nāk kopā ar sportu. Bet iesaku sportot arī tāpēc, ka “veselā miesā ir vesels gars”, lai vairotu sevī ne tikai fizisko spēku, bet arī garīgo, kas, manuprāt, ir daudz svarīgāks. Ir jāuztur sevi tonusā, jāsaskaras ar fiziskiem pārbaudījumiem, un tas iemācīs nepadoties pie grūtībām un saņemties situācijās, kur šķiet, ka jāpadodas.
Kas vēl tevi ikdienā motivē, iedvesmo un dod enerģiju?
Mana motivācijas shēma ir pavisam vienkārša – vadot nodarbības, es veltu lielu uzmanību un enerģiju klientiem, kas, protams, no vienas puses, liek sagurt, bet tai pat laikā ļauj redzēt darba augļus. Tas rada enerģijas plūsmu atpakaļ. Visa pamatā ir tas, ka daru darbu, kas man pašam ļoti patīk un, veltot tam enerģiju, es iegūstu enerģiju atpakaļ, un viss ir līdzsvarā. Pēc darba katru vakaru atgriežos mājās fiziski noguris, bet emocionāli uzlādēts. 
Teksts: Liene Pālēna.
Tūkstošiem skrējēju aizvadījuši lielāko rudens skrējienu Rīgā