Kā izvēlēties sev piemērotus skriešanas apavus?

Latvijā skriešanas sezona nu jau rit ar pilnu jaudu, cilvēki redzami skrienam ne tikai parkos un mežos, bet arī sacensību seriālos, kas Latvijā norisinās katru mēnesi. Tomēr kā izvēlēties sev piemērotākos skriešanas apavus, ja nu tagadējie jau pavisam nolietojušies vai arī es tikai vēlos uzsākt nopietnākus treniņus?

Pētījumi liecina, ka skriešanas apavu mūža ilgums ir aptuveni 1000 kilometru. Kilometrāžu var izmērīt, lietojot sportošanai paredzētās viedtelefona aplikācijas vai pulsometru. Tāpat apavus ir jāizvēlas atbilstoši savam pēdas tipam un skriešanas stilam. Visprecīzāk to var izdarīt, veicot pēdu testu, tāpēc pirms apavu iegādes ir jāapmeklē sev ērtāko, iecienītāko un uzticamāko specializēto skriešanas veikalu, kur zinošs personāls palīdzēs izvēlēties īsto pāri. Tieši pēdu tests nodrošinās visatbilstošāko apavu izvēli attiecīgajam skriešanas stilam un palīdzēs izvairīties no traumām, ko var radīt sportošana nepiemērotos apavos.

Izvēloties apavus, nevajadzētu koncentrēties uz to zīmolu, izskatu, svaru vai cenu, bet vajag pievērst uzmanību komfortam un no pēdu testa viedokļa piemeklēt tehniski visatbilstošāko apavu pāri tieši savām vajadzībām.

Kā norāda skriešanas ekipējuma speciālists no veikala 42km195m Raimonds Soopargs, ļoti ieteicams apmēram 200 kilometrus pirms prognozējamās apavu maiņas iegādāties jaunu pāri un līdz veco kroseņu pilnīgam nolietojumam veikt treniņus pārmaiņus abos pāros, lai ķermenis vieglāk pierod pie jaunajiem. Dažkārt, uzsākot lietot jaunus apavus pēc pilnīgi nolietota vecā pāra, vari sajust zināmu diskomfortu, jo nepieciešama adaptācija apavu amortizācijas un stabilizācijas īpašību izmaiņām.

Apavus jāmaina savlaicīgi, jo nolietoti apavi palielina iespēju iegūt lielāku vai mazāku savainojumu.

Lai atrastu sev piemērotus skriešanas apavus, vajadzētu tomēr tam atvēlēt laiku un rūpīgi izvēlēties, ar ko skriet nākamos 1000 kilometrus. Jaunu kroseņu izvēlē ir jāņem vērā pronācija, kas ir dabiska un trīsdimensionāla uz iekšu vērsta pēdas sānsveres kustība, novirzot ķermeņa svaru no pēdas ārmalas uz centru brīdī, kad pēda ir skārusi zemi. Pronācijas uzdevums ir izkliedēt trieciena spēku, kas iedarbojas uz pēdu skriešanas laikā, kā arī tā palīdz atpazīt pamatu, pa kādu tiek skriets, stabilizējot un pielāgojot to attiecīgajam reljefam.

“Pārpronācija tiek fiksēta tad, kad pēdas rotējošā kustība ir pārāk liela, tādējādi palielinot slodzi uz pēdu, potīti un ceļgaliem. Apmēram 75% cilvēku piemīt vairāk vai mazāk izteikta pārpronācija, kas nozīmē, ka lielākajai daļai skrējēju būtu jālieto apavi, kas nodrošina atbalstu pēdai, potītei un ceļgaliem,” norāda Soopargs.

Cilvēkiem pēdas mēdz būt dažādas, tāpēc apavi ir jāpiemklē rūpīgi, bet vislabāk izprast savu skriešanas soli ļaus pēdu tests, kur uz elektriskā skreceļa tiek izvērtēta pēdas darbība kustībā. Pēcāk speciālisti sniedz ieteikumus pareizā veida apavu iegādei. Pēdu testi tiek veikti dažādas vietās, arī veikalā 42km195m. Jāatceras, ka ir svarīgi valkāt apavus, kas piemēroti tieši konkrētajam pēdas tipam un treniņu veidam. Tikai tā varēsi baudīt skriešanu, neraizējoties par traumu risku.

Savukārt Nike+ Run Club treneris Arnis Ozoliņš uzsver, ka svarīgākais, izvēloties skriešanas apavus, ir vērtēt tos pēc komforta ssavai pēdai.

“Ir apavi, kas vairāk pielāgojas pēdas dabiskām kustībām, piemēram, Nike Free ražojumi. Tiem ir nedaudz plānāka zole kā citu kategorijas treniņu apaviem, turklāt tie ir daudz elastīgāki, lai sniegtu neierobežotu kustību brīvību. Šādi apavi ne tikai ļauj pēdai justies brīvi, bet vienlaicīgi arī trenē pēdas muskulatūru. Vēl veids ir apavi ar atsperīgu zoli, kuri ir piemēroti gan ikdienas treniņiem, gan ātra tempa skrējienu veikšanai, jo tie nodrošināa labāku atspērienu. Šajā kategorijā ietilpst arī speciālie skriešanas sacensību apavi, kuri ir nedaudz citādāki par ikdienas treniņu krosenēm, bet ļoti viegli un atsperīgi, lai sasniegtu maksimālu rezultātu,” atklāj Ozoliņš. “Trešās kategorijas apavi ir ar mīkstāku zoli un paredzēti garākiem skrējieniem. Tā kā katra soļa trieciens uz cilvēka ķermeni skrējiena laikā ir apmēram divas trīs reizes lielāks par paša masu, ļoti būtiska ir tieši apavu amortizācija, sevišķi skrienot pa tik cietu segumu kā asfalts. Šajā gadījumā vajadzētu izvēlēties mīkstas un amortizējošas krosenes, kas nodrošinās komfortablu skriešanu, veicot jebkādu distanci.”

Vēl ir vērts atcerēties, ka cilvēkiem, kuri skrien garas distances pa apvidu, nepieciešami citādāki apavi nekā tiem, kuri veic īsāku, bet ātrāku attālumus pa asfaltu. Līdz ar to, ja skriešanas treniņi ir dažādi un regulāri tiek mainīti maršruti, vajadzētu apdomāt pat divu vai trīs apavu pāru iegādi. Protams, tā sākotnēji var šķist kā pamatīga naudas tērēšana. Tomēr no otras puses krosenes kalpos ilgāk un nebūs regulāri jāpērk jaunas, jo katra konkrētā pāra nolietojums būs mazāks.

“Piemēram, garākiem treniņiem pa asfalta segumu komfortablāki būs mīksti un stabili apavi, savukārt cietākas un vieglākas krosenes būs piemērotāka ātruma treniņiem un sacensībām. Savukārt, ja ir iepatikusies skriešana mežā un noskrietās distances apjoms ārpus asfalta seguma pieaug, noteikti ir vērts investēt taku skriešanas apavos. Tie ir veidoti, piemērojoties apvidus segumam un samazinās traumu risku, salīdzinot ar asfalta apaviem, turklāt būs stabilāki, jo starpzoles biezums ir mazāks un skrējējs būs tuvāk zemei,” noslēdz Raimonds.

Ortopēdi iesaka pie apavu maiņas censties izvēlēties dažādus modeļus no viena ražotāja, bet vislabāk būtu mainīt pat zīmolu, jo tad ir pilnīgi droši, ka apavu konstrukcija ir pietiekami atšķirīga no iepriekšējā pāra un slodze muskuļiem būs dažādota.