Dalīties „Kristaps Ērglis. Sports, mūzika un pankūkas“

Kristaps Ērglis. Sports, mūzika un pankūkas

Kad un kā Tu sāki savu dzīvi saistīt ar mūziku?

Pirmais, kas man nāk atmiņā ir, kad deviņdesmitajos, maziņš būdams, gribēju dzirdēt klubu translācijas pa radio Super FM, bet nekad nevarēju palikt tik ilgi nomodā, jo tas bija šausmīgi vēlu (ap desmitiem vakarā), tad nu šo situāciju atrisināju izmantojot kasēšu rakstītāju. Sagaidīju raidījuma sākumu, nospiedu rec. un gāju gulēt. No rīta man bija ierakstījušās veselas trīsdesmit minūtes house mūzikas. Ideāli! Pie ģitāras nonācu laikā, kad to darīja visi un visi spēlēja grupās, jo tas bija stilīgi. Pagalmā bijām vesels bariņš ar džekiem, kas spēlēja ģitāras. Fanojām par KoRn un staigājām skeitbordistu apavos. Tagad no visa šī bariņa retais gan vēl tikai spēlē. Manā gadījumā mūzika ir ieņēmusi liktenīgu lomu manā dzīvē – tā mani vienmēr pati atrod un aizved visur, kur vajag. Esmu mēģinājis mukt – neizdevās! Tagad tā aizņem gandrīz visu manu ikdienas laiku. Pārējo laiku es pavadu sportojot vai ēdot.

Foto: personīgais arhīvs
Foto: personīgais arhīvs
Foto: Triānas Parks personīgais arhīvs
Foto: Triānas Parks personīgais arhīvs

Kā Tu sāki nodarboties ar ekstrēmākiem sporta veidiem un ko tie tev nozīmē?

Veikbords un snovbords manu dzīvi papildina ar mežonīgi daudz labām lietām. Tie ir draugi, svaigs gaiss (kas ir ļoti svarīgs, starpcitu), adrenalīns un smiekli! Protams, gadās arī sasisties, bet citreiz arī tas ir smieklīgi. Tieši, pateicoties veikbordam, es nonācu līdz Playground festivālam. Pirms sāku veikot, tagadējie draugi un kolēģi man bija pilnīgi sveši cilvēki. Ar šiem cilvēkiem iepazinos un sadraudzējos braucot veikot uz 333 Veikparku. Veikbords vieno cilvēkus. Visa šī alternatīvo sporta veidu vide ir ārkārtīgi draudzīga un pilna ar labiem cilvēkiem.

Foto: personīgais arhīvs
Foto: personīgais arhīvs
Foto: personīgais arhīvs
Foto: personīgais arhīvs

Kas ir tava motivācija? 

Es dzīvē tiecos pēc tiem mirkļiem, kas ir pārpilni un kurus es īsti nespēju nodefinēt, bet tās ir pāris sekundes, kad šķiet, ka visas enerģijas savienojas un notiekošais liekas absolūts.Tas varbūt kāds traks brīdis no koncerta vai izdevies brauciens veikparkā. Tie ir ļoti īsi, bet laimes pārpilni mirkļi. Jūs noteikti ziniet, par ko es runāju. Mans ceļš pie tā ir caur sevis izzināšanu, progresu, mūziku, sportu vai pankūkām. Playground festivāls  man ir vieta un laiks, kad mēs cenšamies sarūpēt šādus bezrūpības mirkļus arī citiem. Protams, ir jākāpj ārā no sava komforta, lai nonāktu pie jaunām vēsmām, jo, lai nonāku pie kā jauna ir jādara jaunas lietas, bet par to es nerunāšu, jo to jau Jūs visi tāpat zināt!

 

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Saistītie raksti

Nākamais raksts:

EURO 2016. Polija un Portugāle

Skaties tālāk, lai uzzinātu vairāk