Lai gan Latvija ir ziemeļvalsts, pasaulē mūs uzskata par pludmales volejbola lielvalsti. Latvijas Volejbola federācijas ģenerālsekretārs EDGARS ZAIŽENIJS uzskata, ka mūsu platuma grādiem tas ir neraksturīgi. Turklāt – labu sportistu mums netrūkst!
– Atceros – manā bērnībā pludmalēs bieži varēja redzēt divus vientuļus stabus, un bērni pat nesaprata, kam tie domāti. Tagad siltā laikā pludmalēs grūti atrast brīvu volejbola laukumu. Kā pludmales volejbols pie mums ir kļuvis tik ļoti populārs?
– Lielais pavērsiena punkts bija 2008. gadā, kad Mārtiņš Pļaviņš ar Aleksandru Samoilovu pirmoreiz pludmales volejbolā piedalījās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Jau tad cilvēki sāka par šo sporta veidu interesēties vairāk. Bet lielākais pagrieziena punkts bija 2012. gada olimpiskās spēles, kad Mārtiņš Pļaviņš ar Jāni Šmēdiņu Londonā izcīnīja bronzas medaļas. Pēc šā notikuma pludmales volejbola laukumi sāka augt kā sēnes. Protams, olimpiskās spēles skatījās arī daudzi jaunieši, un viņiem šis sporta veids iepatikās. Jāsaka arī godīgi, pludmales volejbols kļūst populārs arī tāpēc, ka tas nav traumatisks sporta veids, jo krist smiltiņās ir patīkamāk nekā sporta zālē uz grīdas dēļiem. Treneri tomēr uzskata, ka pamati pludmales volejbolā ir jāieliek caur klasisko volejbolu. Pludmales volejbols pēdējos gados arī ir mainījies. Kādreiz tas bija tehniskāks sporta veids, bet nu tas jau kļūst par spēka spēli. Labākie pasaules spēlētāji ir ar nopietniem auguma parametriem.
– Pludmales volejbols ir ļoti demokrātisks sporta veids, viss, kas vajadzīgs, ir bumba un iesākumā kaut vai vecs zvejnieka tīkls.
– Kopumā, jā! Mums Latvijas Olimpiskajā komitejā bija sanāksme par vajadzībām 2020. gada Tokijas un 2022. gada Pekinas olimpiskajām spēlēm. Bobslejistiem un kamaniņu sportistiem nepieciešamas jaunas kamanas, jānodrošina to transportēšana, un tas viss veido lielas izmaksas. Pludmales volejbolā lielākās izmaksas ir aizbraukt uz sacensībām. Ekipējuma ziņā, kā jau teici, – šorti un bumba. Ja pludmalē jau ir tīkls, tad vispār ideāli. Pludmales volejbols ir ļoti demokrātisks, nevar salīdzināt, piemēram, ar hokeju, kur ir lielas izmaksas. Vecāki, protams, skatās nākotnē, jo liekas, ka viņa bērns izaugs par NHL spēlētāju un nodrošinās vecumdienas. Pludmales volejbols ar to atšķiras – šeit samaksas ir pavisam citas, cik tu turnīrā nopelni, tā arī ir tava maizīte.
– Lai arī sporta veids ir demokrātisks, jaunajiem sportistiem šobrīd ir grūti ielauzties elitē, jo latiņa nu jau ir pacelta ļoti augstu.
– Jā, ja Latvijas čempionātā piedalās visi mūsu vadošie pāri, tad līmenis ir ļoti augsts. Kvalificēties olimpiskajām spēlēm var, arī piedaloties Kontinentālajā kausā. Latvija ir pasaules TOP 8, un mums vairs pat nav jāpiedalās pirmajā kārtā. Latvija vīriešu konkurencē tiek uzskatīta par pludmales volejbola lielvalsti! Mums ir divi pāri, kas atrodas TOP 10 pasaulē. Progresē arī meitenes, tāpēc ik pa laikam visi brīnās, ka esam ziemeļvalsts, bet ar tādiem panākumiem. Tas tomēr nav raksturīgi mūsu platuma grādiem.
– Varbūt vasarā pie kāda neliela ezera spēlē kāds ļoti talantīgs sportists. Kādas ir viņa iespējas tikt pamanītam? Pludmales volejbols, lai kļūtu par labu sportistu, tomēr nav jāspēlē no sešu gadu vecuma.
– Pludmales volejbolu var spēlēt no jebkura vecuma. To pierāda arī amerikāņi, kuri nepārtraukti maina komandas un eksperimentē, izmēģinot bijušos amerikāņu futbola, basketbola vai beisbola spēlētājus. Vakar klausījos interviju ar Ainaru Bagatski. Izrādās – arī viņš kādreiz ir spēlējis pludmales volejbolu. Atgriežoties pie jautājuma, kā var izsisties, – jauniešu līmenī tā ir dalība jaunatnes čempionātos. Gatavojoties jauniešu Eiropas čempionātam, rīkojam atlases, kur šie jaunieši var piedalīties. Arī tā ir iespēja atrādīties un tikt ievērotam. Pieaugušo konkurencē sevi var pierādīt amatieru turnīros, un virsotne ir Latvijas čempionāts, kurā ir iespēja savus spēkus salīdzināt ar labākajiem. Talantīgs sportists noteikti tiks ievērots.
– Vai ir skaidrība par mūsu labāko meiteņu pāri Tīnu Graudiņu un Anastasiju Kravčenoku? Abas meitenes bija pašķīrušās.
– Tīna decembrī no ASV atlidoja uz Latviju, sasaucām kopā meitenes un trenerus, apsēdāmies pie viena galda un atklātā valodā izrunājām, kas kuram sasāpējis. Izveidojās ļoti laba saruna, un meitenes vienojās – kamēr Tīna ir Amerikā, Anastasija trenējas ar partneri Alisi Leci, bet, kad Tīna atgriežas, viņas ar pilnu jaudu iet roku rokā, lai sasniegtu mērķi – piedalīties Tokijas olimpiskajās spēlēs.
– Jauniešu līmenī jau varam saredzēt jaunos Šmēdiņus, Samoilovus, Pļaviņus?
– Protams, pludmales hallēs ir puiši, kas var ļoti labi spēlēt. Ticu, ka jaunie talanti ir arī reģionos.
– Nu jau pāris mēnešu mūsu labākie sportisti trenējas Ēģiptē un gatavojas jaunajai sezonai. Ko mēs varam gaidīt no jaunās pludmales volejbola sezonas?
– Vadošajiem puišu pāriem šogad būs divas svarīgas sacensības – Eiropas un Pasaules čempionāts. Ja pasaules čempionātā kāds pāris būs četriniekā, tas būs labs rezultāts. Ja mūsu meitenes spēs iekļūt starp 16 labākajām sportistēm, tas būs izcili. Eiropā vīru konkurencē ceram cīnīties par medaļām, bet meitenēm būtu jānokļūst astoņniekā. Ar interesi jāseko līdzi arī tam, kā veiksies mūsu trešajam profesionālajam pārim Mihailam Samoilovam un Matīsam Gabdulļinam. Arī viņi šobrīd trenējas kopā ar vadošajiem pāriem Ēģiptē. Ticu, ka arī viņi šogad varētu parādīt labus rezultātus. Cerības ir lielas! Bet galvenais ir krāt punktus, lai kvalificētos gaidāmajām olimpiskajām spēlēm.
Anastasija Kravčenoka
Vecums: 22
Augums: 177 cm
Tīna Graudiņa
Vecums: 21
Augums: 184 cm
Mārtiņš Pļaviņš
Vecums: 34
Augums: 190 cm
Edgars Točs
Vecums: 30
Augums: 196 cm
TEKSTS: Artis Kamals.
Foto: Latvijas Volejbola federācija.
SEGUMA IZVĒLE