Bērni un veselīgs dzīvesveids – apvienot šos abus kļūst aizvien grūtāk. Un tomēr nekāda neiespējamā misija tā nav, it īpaši, ja talkā nāk ģimene, draugi, viedokļu līderi.
Teksts: Dagnija Asare
Konsultē Diāna Stupele, trenere, fizioterapeite, un Eva Kataja, uztura speciāliste.
Statistika ir nepielūdzama – liekā svara problēmas un pat aptaukošanās piemeklē aizvien vairāk bērnu ne tikai ASV un Rietumeiropas zemēs, bet arī pie mums Latvijā. Par laimi, no treknajiem Rietumiem pagaidām atpaliekam, tomēr apvelšanās tendence nav noliedzama. Visbiežāk lieko svaru saistām ar nepareizu uzturu – un taisnība jau ir –, tomēr kustībām un sportošanai veselīga svara uzturēšanā ir ne mazāk svarīga loma. Arī uztura speciālisti atzīst – baltmaizi, saldumus un citas garšīgas, taču uzturvērtības ziņā ierobežotus našķus nav kategoriski jāaizliedz, ja bērna vai pusaudža ikdiena aizrit aktīvi un neaprobežojas ar vienu vai diviem futbola treniņiem nedēļā, pārējo laiku sēžot dīkā un trenējot vien pirkstus uz tastatūras vai viedtālruņa. Ja apēstās kalorijas tiek aktīvi nodedzinātas, kāpēc bērnam liegt garšas baudas?
Šeit gan noteikti jāpiebilst: našķu nonākšana bērna vai pusaudža vēderā ir pieļaujama vien tad, ja pārējās ēdienreizēs uz šķīvja ir pilnvērtīgs uzturs, kas nodrošina ar visām augošajam organismam nepieciešamajām vielām. Tātad atkal jāatgādina: veselīga dzīvesveida atslēga slēpjas nevis aizliegumos, dzelžainā disciplīnā un atturībā, bet gan līdzsvarā. Našķošanās, paslinkošana – bērnam vajag arī to, taču pretī jāliek pilnvērtīgas ikdienas maltītes un pietiekams fizisko aktivitāšu daudzums.
Veselība, nevis svars
Tāpat kā pieaugušajiem, arī bērnu un pusaudžu būtiskākais veselības rādītājs nav ķermeņa masas kilogrami, bet gan pašsajūta. Mēs katrs esam atšķirīgi – gluži tāpat kā mūsu ķermeņi un to uzbūves īpatnības. Tāpēc vissvarīgākais, kam būtu jāseko līdzi, ir tas, cik daudz laika bērns pavada kustībā. Patiesībā vēlme kustēties, izzināt, izmēģināt ir dabisks bērna stāvoklis – vismaz tā tam būtu jābūt. Ja šis dzinulis ir apslāpis un uz aicinājumu doties rudenīgā pārgājienā vai uzspēlēt futbolu saņemam atbildi: “Nē, man labi istabā!”– lūk, šis ir signāls, par kuru būtu jāuztraucas.
Jāpatur prātā, ka cēloņi, kāpēc bērns kļūst kūtrs un apveļas, nereti ir psiholoģiski. Jo atkal jau – dabiski bērnam būtu jāēd tikai tad, kad iestājies izsalkums. Atšķirībā no pieaugušajiem bērniem nepiemīt mūsu, pieaugušo, apbrīnojamā spēja pie sarunām un vīna glāzes apēst uzkodās triju ēdienreižu apjomu. Brīdī, kad iestājies sāts, saprotams, bērns ēst vairs negrib. Taču, ja šis slieksnis ir nobrucināts, atvase vakaros sāk sparīgi virināt ledusskapi, meklējot “kaut ko”. Cēloņi var būt psiholoģiski, jā. Izklausās skarbi, taču tie ir vecāki, ģimene (ak, mīļās omītes!), kas, labu gribot, bērnam ierāda – ēdiens ir brīnišķīgs dakteris brīžos, kad ir skumji, māc slinkums, garlaicība, dusmas. Un tā tas ritenis iegriežas.
Dzīvesveids, nevis akcija
“Tā, no šodienas nekādu čipsu un, marš, laukā!” apmēram tāda varētu būt norūpējušos vecāku taktika, apjaušot, ka atvases ikdienas ritms iebraucis galīgi nevēlamās sliedēs (vai varbūt vidukļa apkārtmērs kļuvis pārmēru liels). Garām! Ar pēkšņiem aizliegumiem, ultimātiem un draudiem vēl neviens nav kļuvis veselīgs. Turklāt, ja vēlamies, lai rezultāts ir paliekošs, veselīgajām pārmaiņām jānāk pakāpeniski un, pats svarīgākais, ar prieku. Nav nekādas vajadzības atvasei izveidot zvērīgu treniņu programmu vai sūtīt pie labākajiem treneriem – pilnīgi pietiek ar kopīgiem pārgājieniem, bumbas dzenāšanu, izbraucieniem uz slēpošanas trasēm un tā tālāk. Galvenā ziņa, ko gribam nodot jaunākajai paaudzei, – sports ir prieks, nevis ciešanas.
Katra izvēle no svara
Sportošana ir pirmais un galvenais ierocis cīņā ar jaunākās paaudzes liekā svara un aptaukošanās tendenci. Tomēr, kā jau minējām, došanās uz treniņu pāris reižu nedēļā un slinkošana pārējā laikā ir tikai ielāps. Bērna kustības nevar rezervēt dažiem atsevišķiem brīžiem, kā to visbiežāk sanāk darīt birojos strādājošiem pieaugušajiem. Kustēties, protams, ir svarīgi visiem, taču bērniem tas ir izšķirīgi: galu galā tiešo fizisku aktivitāšu laikā augošajā organismā notiek aktīvi procesi, kas nepieciešami, lai augšana noritētu harmoniski.
Turklāt katra maza un it kā nebūtiska izvēle par labu kustībai sabirst kopā vienā lielā, skaistā veselīga dzīvesveida maisā. Iet kājām tā vietā, lai nobrauktu ar trolejbusu trīs pieturas. Ļaut atvasei uz skolu doties ar skeitbordu vai velosipēdu, nevis vest ar automašīnu. Brīvdienas pavadīt aktīvi – arī tad, kad aiz loga paveras nemīlīgi laikapstākļi. Dzīvot kustībā katru dienu.
Sporto visa klase
Latvijas Olimpiskā komiteja rīko īpaši 3.–5. klašu skolēniem paredzētu projektu Sporto visa klase, kura mērķis šobrīd ir īpaši aktuāls: motivēt skolēnus regulārām sporta nodarbībām, uzlabot vispārējo fizisko sagatavotību, motivēt aktīvai un enerģiskai dzīvei. Projekts paredz katru nedēļu nodrošināt trīs sporta nodarbību sarīkošanu papildus divām obligātajām sporta stundām: stājas uzlabošana un vispārējā fiziskā sagatavotība, futbola iemaņu apguve, kā arī peldēšana vai sporta nodarbība svaigā gaisā. Šobrīd projektam rit jau trešā sezona. Šogad pieteicies 2861 dalībnieks, pārstāvot 96 izglītības iestādes, 130 klases no 59 Latvijas novadiem un pilsētām. Projektā iesaistītas dažādas klases gan sportiskākas, gan arī ne tik sportiskas. Svarīgi atcerēties, ka projekta laikā nenotiks cīņa starp klasēm un skolēniem, bet gan katram bērnam pašam ar sevi.
Galvenie aptaukošanās cēloņi
45% ātro uzkodu, pusfabrikātu un saldināto dzērienu lietošana uzturā.
36% sēdošs dzīvesveids.
7% emocionālā ēšana jeb “problēmu risināšana ar ēdienu”.
Bērni ņem paraugu no… mums
Svarīga nianse. Ja gribas savu atvasi redzēt enerģisku, kustīgu un veselīgu, vecākiem būs vien jārāda paraugs. No bērna taču nevar pieprasīt olimpieša cienīgu sportisko garu, ja vecāki brīvajā laikā dod priekšroku dīkai sēdēšanai dažādu ekrānu kompānijā. Ja vārdiski klāstām, cik svarīgi būt veselīgam, taču ar savu paraugu rādām pretējo…
Foto: publicitātes materiālie