Pols Ašvorts: “Galvenokārt domājam par to, kā izveidot vairāk vārtu gūšanas iespēju”

Par SynotTip Virslīgas labāko treneri marta un aprīļa mēnesī tika atzīts Pols Ašvorts no FK “Ventspils”. Latvijas čempionāta pirmajā riņķī viņa vadītā komanda piedzīvoja tikai vienu zaudējumu septiņos mačos. Izmantojām iespēju un aicinājām angļu speciālistu uz sarunu.

Apsveicu ar marta/aprīļa labākā trenera balvu. Cik svarīga jums ir šāda balva?

Paldies, nemaz nezināju, ka mani atzina par labāko martā un aprīlī. Man tā tagad ir pirmā dzirdēšana no jums. Ja godīgi, mums ir svarīgāks šis mēnesis – maijs, jo šomēnes mums paredzēts Latvijas kausa fināls un vēl dažas svarīgas spēles līgā. Tā ka, godīgi sakot, vēlos kļūt par labāko treneri maijā. Bet tādas balvas nepienākas tikai man. Tādas balvas ir visas komandas, treneru štāba un kluba vadības nopelns. Neuztveru šo balvu kā atzinību man personiski, bet gan kā atzinību klubam par labi paveiktu darbu.

Pašlaik virslīgā esat 4. vietā. Vai uzskatāt, ka papildus atzinību izpelnījāties ar komandas sniegumu?

Es pieļauju, ka atzinība bija par marta un aprīļa spēlēm, pēdējo maču pret “Spartaks Jūrmala” neieskaitot. Un līdz ar aprīļa beigām mēs bijām otrajā vietā, turklāt labi spēlējām arī Latvijas kausā. Tā ka, manuprāt, atzinība ir balstīta tikai uz rezultātiem.

Kura spēle “Ventspils” klubam tiktāl bija vissarežģītākā un kura – vislabākā?

Vissarežģītākās bija pirmās divdesmit minūtes mačā ar “Jelgavu”, kad spēlējām slikti, tāpēc arī piedzīvojām tiktāl vienīgo zaudējumu. Vislabākā spēle bija Latvijas kausa ceturtdaļfinālā, kad ar 3:0 uzvarējām “Liepāju”. Tas bija gan labākais rezultāts, gan droši vien arī labākais sniegums.

Kas notika tajās divdesmit minūtēs ar jelgavniekiem?

Ziniet, futbolā dažreiz tā gadās. Man kā futbola trenerim galvenās rūpes ir panākt to, lai tā notiktu pēc iespējas retāk.

Pirms sezonas teicāt, ka pagājušajā gadā “Ventspils” zaudēja cīņā par titulu pārāk daudz ielaisto vārtu dēļ un ka to centīsities labot. Šosezon no spēles Virslīgā esat ielaiduši tikai trīs vārtus, un tos pašus – tikai no standartsituācijām. Ar tādu rezultātu arī rēķinājāties?

Kā jau teicu pirms sezonas, bijām apņēmušies strādāt pie tā, slīpēt komandas taktisko aizsardzību, jo tas ir visas komandas pienākums un kopīgs darbs. Jā, pārāk daudz vārtu neesam ielaiduši, bet mēs aizvien varam kļūt labāki šajā ziņā. Tas, ka ielaidām tikai trīs vārtus, nenozīmē, ka aizsardzībā nebija kļūdu. Mēs pieļāvām daudz kļūdu, tā ka strādāsim pie tā, lai samazināti ne tikai zaudēto vārtu skaitu, bet arī bīstamas iespējas pie mūsu vārtiem. Turklāt var teikt, ka neiztikām arī bez veiksmes palīdzības. Piemēram, pēdējā minūtē pret RFS Latvijas kausa pusfināla atbildes spēlē… Tajā epizodē mums vienkārši paveicās. Futbolā vajadzīga arī veiksme.

Tiktāl savā trenera karjerā nevienu trofeju vēl neesat izcīnījis. 17. maijā būs iespēja to labot Latvijas kausa finālā pret “Riga FC”. Vai gaidāt to spēli?

Protams, ka gaidām kausa finālu, bet, ja godīgi, vispirms koncentrējamies spēlei ar “Mettu”. Tā ir ļoti svarīga spēle čempionātā, un vismaz pagaidām neviens no mums vēl nedomā par kausa finālu.

Pagaidām esat atļāvies diezgan plaši rotēt sastāvu. Vai ir viegli pēc tik dramatiskām sastāva maiņām no spēles uz spēli saglabāt spēles kvalitāti vienādā līmenī?

Jā, patiešām, visi spēlētāji bija vienā līmenī. Ir vieglāk strādāt, ja tavā rīcībā ir 22 labi spēlētāji, bet, sezonai turpinoties, tas kļūs aizvien grūtāk un grūtāk, jo dažiem spēlētājiem var rasties desmit līdz divdesmit maču robs spēļu praksē. Tad būs grūtāk rotēt sastāvu un gaidīt, ka visi vietā nākušie spēlēs tādā pašā līmenī. Bet sezonas sākumā tas ir vieglāk, nekā čempionāta beigās?

Kādi ir jūsu komandas trumpji pirms gaidāmās Latvijas kausa izcīņas?

Mēs strādājam kā komanda. Futbols ir komandu sports, un visai komandai ir smagi jāstrādā kopā gan pie uzbrukuma, gan aizsardzībā. Tas ir mūsu galvenais trumpis. Mums ir labs kolektīvs, labs komandas gars. Un visi spēlētāji ir gatavi strādāt visas deviņdesmit minūtes.

Viens no lielākajiem pārsteigumiem sezonas sākumā ir Tosina Aijeguna sniegums. Vai maz pats gaidījāt, ka viņš tik ātri iejutīsies jaunajā līgā?

Jā. Ziniet, viņš pie mums bija jau pagājušajā sezonā, divus mēnešus ar mums kopā notrenējās, tā ka bijām viņu pamatīgi izstudējuši. Redzējām, ka viņš ir talantīgs futbolists. Varētu teikt, ka viņa ātrā adaptēšanās jaunajiem apstākļiem aizritēja ļoti ātri. Es teiktu, ka parasti nepieciešami līdz sešiem mēnešiem, lai adaptētos jaunā vidē, un vienalga, kādā līgā tas notiek. Tomēr Tosinam izdevās te iejusties ātrāk, un par to esmu priecīgs. Jā, arī pārsteigts.

Kurš no konkurentu klubiem tiktāl atstājis uz jums vislabāko iespaidu?

Pirmkārt, ir sešas komandas, kas cīnās par titulu. Pirmais riņķis jau parādīja, ka jebkura komanda var uzvarēt jebkuru. Pat pēc pirmā riņķa ir ļoti grūti kaut ko prognozēt un paredzēt, novērtēt, kura no visa šī sešinieka ir labākā. Tomēr no visām šīm komandām varētu izcelt “Spartaku”, jo viņi sezonu iesāka labāk, nekā es to tiku gaidījis. Ņemot vērā viņu gatavošanos sezonai, to, ka treneris tika nomainīts praktiski pēdējā brīdī. Pagaidām “Spartaks” spēlē ļoti labi, it sevišķi uzbrukumā.

Kas FK “Ventspils” savā sniegumā vēl jāuzlabo?

Iepriekšējā preses konferencē jau teicu, ka mums jāveido vairāk vārtu gūšanas iespēju un jāgūst vairāk vārtu. Katra trenera sapnis ir ielaist mazāk vārtu un iesist vairāk. Ja jūs man jautātu, vai es piekristu uzvarēt visas spēles ar 1:0, es, saprotams, piekristu tam labāk nekā, piemēram, vienai 5:0 uzvarai un četriem 0:0 neizšķirtiem. Galvenokārt domājam par to, kā izveidot vairāk vārtu gūšanas iespēju un kā gūt vairāk vārtu.