Jau 2018./2019. gada sezonā pasaulē labākajā līgā vienlaikus spēlēs trīs Latvijas basketbolisti. Otrais perspektīvākais eiropietis NBA 2018. gada draftā pēc 19 gadu vecumā Eiropas pieaugušo basketbolā visus iespējamos titulus jau sakrājušā slovēņu brīnumbērna Lukas Dončiča. Turklāt fizisko parametru ziņā perfekti piemērots spēlēšanai NBA – šāds novērtējums 20 gadu vecajam Rodionam Kurucam 2018. gada vasarā nodrošināja četru gadu līgumu ar NBA komandu Bruklinas Nets.
BASKETBOLISTS TREŠAJĀ PAAUDZĒ
Plašākā Latvijas sabiedrībā Cēsīs dzimušā talantīgā Rodiona vārds pirmo reizi izskanēja 2014. gada vasarā, kad Latvijas U16 izlase Eiropas čempionātā Ogrē un Rīgā aizcīnījās līdz sudraba medaļām, un Kurucs pelnīti tika iekļauts turnīra spožāko talantu piecniekā. Divmetrinieks, kurš vienlīdz veiksmīgi spēj darboties gan saspēles vadītāja, gan spēka uzbrucēja postenī. Labs snaiperis, kurš var doties jaudīgos caurgājienos un savu reizi atrod partneri ar labu piespēli. Zinātāji teica – izpaužas basketbolista gēni.
Patiesi, Rodions un viņa brāļi – viens no šāsvasaras Latvijas U18 izlases līderiem Artūrs un 2007. gadā dzimušais Iļja – nāk no dzimtas, kurā basketbols labā līmenī spēlēts jau trijās paaudzēs. Krievijā, Jekaterinburgā (toreiz – Sverdlovskā), dzimušais Vladimirs Kiseļovs 20. gadsimta 70. gados spēlējis Krievijas čempionātā, bet pēc apprecēšanās ar cēsnieci pārcēlās uz Latviju un ilgi trenēja jaunos basketbolistus Cēsu sporta skolā. Viņš labu laiku vadīja Cēsu komandu un, starp citu, reiz pat uzvarēja LBL Zvaigžņu spēles Treneru konkursā, trāpot grozā no laukuma centra.
Vladimira meitas Olgas dēli Rodions un Artūrs Kuruci par basketbolistiem auga turpat Cēsīs – vectēva stingrajā uzraudzībā.
«Rodionu trenēju jau kopš bērnudārza vecuma,» atceras Kiseļovs seniors. «Sākumā bez konkrēta mērķa, bet, redzot, ka puikam ir talants, nodarbības kļuva aizvien mērķtiecīgākas. Rodions uzreiz bija garākais puika klasē un mūsu komandā, bet es viņu visu laiku liku spēlēt pirmā numura pozīcijā, un tas palīdzēja attīstīt tehniku. Viņam ir cīnītāja raksturs, vienmēr grib uzvarēt un gatavs daudz strādāt, lai būtu vislabākais.» Brāļu progresu sekmēja gan regulārā savstarpējā konkurence, gan ģimenes atbalstītais dzīves stils – pēc iespējas mazāk laika telpās, pēc iespējas vairāk kustību brīvā dabā. Peldēšana, futbols, galda teniss…
CĒSIS–RĪGA–BARSELONA
Cēsīs iekoptās saknes bijušas gana stipras, lai par brāļiem Kuruciem jau padsmitnieku vecumā runātu ne tikai Latvijā – arī Eiropā. Bet tas jau ir stāsts ne tikai par talantu, bet arī mērķtiecīgu tā attīstīšanu. «Mums veicies ar sadarbības partneriem. Gan sadzīvi, gan karjeru ļoti palīdzēja sakārtot aģents Artūrs Kalnītis. Kad pārcēlāmies uz Rīgu, ar Rodionu VEF skolā individuāli daudz strādāja treneris Nikolajs Mazurs un Jānis Gailītis, ar Artūru sporta skolā Rīga/DSN – Raivo Otersons un Mārtiņš Fomins,» atceras Vladimirs Kiseļovs.
Puišu veiksmes stāsts dzīvē gan nav bijis tik gluds, kā izskatās uz papīra. Pirmos gadus Rīgā Rodions dzīvojis viens, un bijušas reizes, kad ļoti gribējies atgriezties mājās. Sveša vide, augstākas prasības treniņos un arī skolā, pašapkalpošanās režīms sadzīvē… «Ātrāk kļuvu pieaudzis. Tobrīd tas nebija viegli, bet ilgtermiņā esmu ieguvējs.» Rodions uz šiem gadiem atskatās ar vieglu smaidu.
Gludi negāja arī basketbola laukumā. Pēc veiksmīgā U16 Eiropas čempionāta nākamo sezonu Rodions sāka VEF Rīga sastāvā, dažā mačā iedams laukumā pat pamatsastāvā, taču, sezonai ritot, spēles laiks sāka rukt. Komandai bija vajadzīgas uzvaras, ko 17 gadu vecumā nevar garantēt pat vistalantīgākais spēlētājs. Savukārt profesionālas vienības dzīves ritms ar daudziem izbraukumiem un sezonas laikā saraustītu treniņu ritmu nebija labākā vide jaunā talanta attīstībai. 2015. gada vasarā Kuruca un VEF Rīga ceļi šķīrās, un tobrīd apmierinātas bija abas puses. Klubs tika pie kompensācijas, spēlētājs iekļāvās prestižā basketbola organizācijā ar skanīgo nosaukumu Barcelona. Ap to pašu laiku uz citu Spānijas superklubu – Baskonia jauniešu sistēmu – pārcēlās Artūrs Kurucs, drīz iekļūdams Eirolīgas vēsturē kā pirmais Eiropas prestižākajam turnīram pieteiktais basketbolists, kurš dzimis trešajā gadu tūkstotī. Tiesa, Eirolīgā uzspēlēt Artūram līdz šim nav izdevies un arī Rodiona karjera Katalonijas superklubā neizvērtās tik laba, kā tika cerēts.
NEŽĒLĪGĀ PIEAUGUŠO PASAULE
Patiesībā Rodions Barselonā sadūrās ar to pašu problēmu, kas savulaik mudināja pamest Rīgu. Mūsdienu fiziski asajā basketbolā tikai visizcilākie talanti jau padsmitnieka vecumā spēj savas prasmes demonstrēt ar automāta stabilitāti katrā spēlē, garantējot komandai panākumus. Konstatējuši, ka Rodions Kurucs tādiem nepieder, Barcelona treneri bez īpašām emocijām nosēdināja viņu rezervistu soliņa tālākajā galā. 2018. gada sezonā Rodions trenējās kopā ar lielo komandu, bet spēlēja fārmklubā otrajā līgā, šādas raustīšanas dēļ laukumā rādīdams tikai daļu potenciāla.
IEDERAS NETS REKONSTRUKCIJAS PLĀNĀ
Neizteiksmīgās sezonas klubā, pieaugušo basketbola pieredzes trūkums un kaklā uzkārtais saistību akmens (spēkā esošais līgums ar Barcelona) – nekas no tā visa neatturēja Bruklinas Nets ģenerālmenedžeri Šonu Marksu NBA drafta ceremonijā izraudzīties Rodionu Kurucu ar 40. numuru. Turklāt jau pēc dažām nedēļām tika apgāzta hipotēze, ka klubs pieteicis tiesības uz Latvijas basketbolistu bez konkrētiem nodomiem. Līgumu uz četriem gadiem (3+1), iepriekš palīdzot panākt vienošanos par juridisko attiecību pārtraukšanu ar Barcelona, liecināja, ka Nets plāni ir ļoti konkrēti.
Vai Bruklinas Nets vadība būs izdarījusi pareizo izvēli – to rādīs laiks, bet Rodionam Kurucam nokļūšana šajā sistēmā uzskatāma par veiksmi. Nets savus ziedu laikus piedzīvoja gadsimtu mijā, divreiz pēc kārtas iekļūstot NBA čempionāta finālā. Pēc tam sekoja atplūdi, no kuriem klubu neizvilka pat ambiciozais krievu biznesmenis Mihails Prohorovs. 2010. gadā viņš kļuva par pirmo NBA kluba īpašnieku, kurš nav ziemeļamerikānis, un startēja ambiciozi skaļi – piecos gados jāizcīna čempionu tituls! Tomēr šika vietā iznāca čiks – astoņās sezonās tikai trīs reizes iekļūts play-off un tikai vienreiz pārvarēta pirmā kārta. 2017. gadā Nets bija sliktākā bilance visā līgā (20-62), un Prohorovs neslēpa apņemšanos tikt vaļā no kontrolakciju paketes. Savukārt kluba jaunie līderi neslēpti uzņēma kursu uz jaunu spēlētāju iesaisti – cerībā atrast zelta zivtiņas, kas pēc dažiem gadiem peldēs dziļos ūdeņos.
Vai Rodions Kurucs kļūs par tādu? Pilnīgi iespējams, jo daba nav skopojusies, apveltot viņu ar visu nepieciešamo, lai tā notiktu. Laba metiena izjūta, eksplozivitāte, ļoti ātrs pirmais solis, atlētiskums.
«BASKETBOLS IR MANA KAISLĪBA. VĒLĒJOS NOKĻŪT NBA, UN TAGAD TAS IR NOTICIS. PĀRĒJAIS BŪS ATKARĪGS NO MANIS.»
Tiesa, ar līdzīgiem dotumiem apveltīts arī otrs Nets ieguvums 2018. gada draftā – 19 gadu vecais bosnietis Džanans Musa (29. numurs), kurš pieaugušo basketbolā iekļāvies veiksmīgāk (ULEB kausa izcīņas sezonas spēlētājs – tituls, kādu nesen ieguva Kristaps Porziņģis un Rolands Šmits). Iespējams, Nets cer uz savstarpējās konkurences svētīgo ietekmi, iespējams, vīzijās redz abus eiropiešus spēlējam kopā – NBA aizvien lielākā cieņā ir atraktīvi universāļi, nevis muskuļu kalni. «Basketbols ir mana kaislība. Vēlējos nokļūt NBA, un tagad tas ir noticis. Pārējais būs atkarīgs no manis,» Rodions neslēpj apņēmību izmantot paša nopelnīto iespēju, ko daudzi vēl uzskata par avansu. Laiks rādīs, kā viņš to attaisnos.
TEKSTS: GUNTIS KEISELS, BASKET.LV FOTO : GETTY IMAGES