Jānis Jansons ir divu meitu tēvs un uzņēmuma We Build Parks vadītājs. Viņam ir divas komandas – ģimene un uzņēmums. Abas vieno kvalitatīva brīvā laika pavadīšana uz visa, kas ripo, – no skrejriteņa līdz MTB.
Mēs būvējam parkus
Šķiet, man piederējuši visu iespējamo veidu velosipēdi – no trīsriteņa līdz MTB, ar kuru braucu tagad. Jaunībā ar draugiem dzīvojāmies pa mežiem, pļavām un upmalām, ķerot emocijas visur, kur vien bija iespēja uzrakt kādu tramplīnu un palēkāt. Tas viss bijis kā pamats tam, ko daru tagad profesionāli. Proti, ar We Build Parks komandu integrējam veloparkus pilsētvidē, precīzāk – pilsētu centros. Tas ir sapņa piepildījums.
Šveicē nejauši ieraudzīju veloelementus, kas rosināja domāt, ka no riteņbraukšanas var izspiest kaut ko vairāk. Tas bija viens no pirmajiem impulsiem, kurš mani pamudināja radīt infrastruktūru, kas derētu velobraucējiem Latvijā. Kad atgriezos mājās, tīmekļa meklētājā ierakstīju vārdu veloparks. Meklētājs šādu vārdu neatpazina. Tagad divu gadu laikā Baltijā ir uzbūvēti 15 veloparki, un meklētājs šo vārdu atpazīst ļoti labi. Mums ir izdevies mainīt velosipēda pielietojuma mērķi. Nu vairs tā nav tikai braukšana uz darbu vai izbraucienos pie dabas. Velosipēds ir ellīga prieka mašīna, ja to izmanto dažādos veloparkos. Laiks, ko pavadi veloparkā, ir sava veida izklaide, kas der ikvienam, it sevišķi ģimenēm.
Kad katra nākamā trase ir pabeigta, mēs ar ģimeni – Lindu un abām meitām (Hanna brauc ar skrejriteni, bet vecākā meita Elza brauc ar riteni vai longbordu) – dodamies iekarot jauno veloparku. Ikdienā mēs dzīvojam un esam iekārtojušies tā, ka iztiekam bez automašīnas. Bez vajadzības ar to nebraucam. Vecākajai meitai netālu no mājām ir skola, jaunākajai bērnudārzs, bet mums ar Lindu ofiss. Visos mums vajadzīgajos virzienos nav teju neviena luksofora. Ceļš ar velosipēdu, skrejriteni vai longbordu ir ātrs un drošs.
Šķēršļu teicamnieks
Pastāstīšu, ka radās doma par izglītojošo veloparku. Kad Elzai bija 8 gadi, braukājāmies pa Rīgas centru ar riteņiem. Viņa nebrauca diez ko ātri un, kad nonāca pie apmales, nevarēja tikt augšā, jo tā bija pārāk augsta. Tad iedegās sarkanā gaisma un šoferi dusmās signalizēja. Tā radās doma par piedzīvojumu veloparku – ar mērķi imitēt pilsētvidē sastopamos elementus, lai slēgtos apstākļos bērni varētu sagatavoties pilsētas šķēršļiem.
Pilsēta ir pilna ar izaicinājumiem – apmalēm, stabiem, zīmju kātiem, sliedēm, seguma maiņu, trepēm un tā tālāk. Varbūt pieaugušie to visu pat nepamana, bet bērnam tas ir liels izaicinājums, tāpēc piedzīvojumu parkā apgūtās līdzsvara un stabilitātes prasmes nāks par labu. Parkā ir arī dažādi ceļa marķējumi, kurus klātesošie vecāki saviem bērniem var izskaidrot. Starp citu, lai motivētu bērnus mācīties, viņiem ir iespēja piedalīties spēlē – katrs pareizi izpildītais elements dod punktus. Jā, mums ir velospēle, kas nav planšetēs!
Lai izveidotu piedzīvojumu parku, mēs iedvesmojāmies no pilsētvides. Bet, lai parks būtu atbilstošs bērniem, vērojām, kā savi un citi bērni konstrukcijas izmanto. Un tiešām bija situācijas, kad pārbaudot parka elementus uz mazajiem braucējiem, dažas konstrukcijas vajadzēja pielāgot.
Mēs sadarbojamies arī ar sociāli atbildīgām organizācijām – Valsts policiju, CSDD, apdrošinātājiem. Vēlamies šādu drošas braukšanas poligonu radīt ikkatrā pilsētā.
Pārmaiņu ierosinātāji
Mums ir kaudze ideju, un pa vienai vien tās visas arī realizējam. Tuvākajā laikā gribam sākt velotrašu čempionātu, kur piedalītos longbordisti, velobraucēji, skeitbordisti un mazie ar skrejriteņiem. Treniņi un vēlme sevi apliecināt sacensībās varētu būt labs veids, kā pavadīt brīvo laiku. Bet nākotnē mēs savas ieceres gribētu integrēt veselā kvartālā, kurš sevī ietvertu dažādus aktīvās atpūtas parkus. Pārmaiņas ir sākušās. Modernie, alternatīvie sporta veidi ņem virsroku pār klasiskajiem sportiem, un mēs ar prieku palīdzam tam notikt.
Teksts : Ralfs Dravnieks Foto : no personiskā arhīva
Zināšanas + peldētprasme = droša atpūta pie ūdens