– Ko Tava dzīvē nozīmē sportošana un aktīvs dzīves veids?
Sportošana, aktīvs dzīvesveids vienmēr ir bijis dabisks manas ikdienas pamats. Bez kustības būtu grūti iedomāties esību. Protams, visam jābūt līdzsvarā, jo pārforsēšanai nav vērtības. Mana ikdiena ir ļoti dinamiska, tomēr nu esmu iemācījusies novērtēt arī vienatnes brīžus, piemēram, lasot grāmatu. Tādi man ir ļoti nepieciešami sevis sakārtošanai vai vienkārši pabūšanai ar sevi. Uzskatu, ka tāpat kā ķemenim ir nepieciešamas fiziskas aktivitātes un rūpes par to, tieši tāpat ik dienas jāatmodina sava prāta šūniņas. Tās ir jāvingrina jeb jāuztur tonusā.
– Kuri sporta veidi ir aizraujošākie?
Kas attiecas uz fiziskām aktivitātēm, tad man ļoti patīk skvošs, volejbols, pārgājieni pie dabas, ceļošana, rāpšanās kalnos, SUPoša, vasarā peldes jūrā un atrašanās iespējami vairāk Saules tuvumā priekš manis ir tik dabiski vajadzīgi kā gaiss. Un nav būtiski, kāda ūdens temperatūra ir jūrā vasarā, peldos līdz vēlam rudenim.
Dažkārt atbraucam pie jūras zābakos, ziemas pufīgajās jakās. Fiksi izpakojamies, nopeldamies un ar milzīgu gandarījumu ieritināmies dvielīšos, vilnas zeķēs, uzmaucam cepures un malkojam karstu tēju no termosa. Papildus atsvaidzinājumam noder arī lietus vai slapjš sniegs. Kaut gan ziemās esmu ļoti salīga, tomēr šādas izdarības pie dabas ļoti patīk. Tāpat kā peldēšanās ledusaukstajos kalnu avotos, pat pirms vēl modusies rīta Saulīte un diena nav paguvusi iesilt.
– Pieminēji prāta treniņus
Viena no manām iemīļotākajām nodarbēm ir arī lasīšana. Kā jau sacīju, tā ir kā sava veida prāta trenažieris un reizē arī barība dvēselei.
Tāpat arī viens no treniņa veidiem ir runa. Plašākām auditorijām pasniedzu publiskās runas meistarklases, kur stāstu par runas un ķermeņa kultūru, par auditoriju klasifikāciju, par sagatavošanos, pirms uzstāšanām, par saskarsmi ikdienā un iepazīstinu ar artikulācijas vingrinājumiem. Tas viss, balstoties gan uz pašas daudzu gadu pieredzi uz skatuves, gan uz publiskās runas pasaules mēroga speciālistu atzinumiem un izpēti.
Man ļoti patīk staigāt. Un tā kā dzīvoju Rīgas centrā, tad parasti cenšos visur pārvietoties kājām.
– Cik sen ar fiziskajām aktivitātēm rūpējies par savu veselību?
Liekas, ka kopš dzimšanas esmu bijusi ļoti aktīva. Silītes un bērnu dārza laikos dejoju. Skolas laikā papildus citiem pulciņiem vēl arī dejoju modernās dejas, tautas dejas, estrādes dejas, aerobiku, pārstāvēju skolu rajona krosos un stafetēs. Mani pat augsta temperatūra neatturēja no došanās uz skolu un fizkultūras nodarbībām. Bija pat tādi gadījumi, kad biju saģērbusies sporta tērpā, bet tāda mazliet sakarsusi temperatūras dēļ, kuru mājās apzināti nemērīju un izlikos, ka viss ir kārtībā, un skolotāja paskatījās uz mani un teica: “Vita, Tu uz sporta nodarbību šodien neiesi”. Es, protams, teicu, ka viss ir kārtībā un ka iešu gan!!!
Viņa pienāca klāt, pielika savu vaigu man pie pieres, un tad teica: “Es Tev uztaisīšu tēju ar citronu un medu, bet uz nodarbību Tu neiesi”.
Manas tālākās pārliecināšanas metodes vairs nederēja, skolotāja pārāk labi mani pazina, un zināja, cik ļoti man patīk fizkultūra. No iešanas uz skolu mani nevarēja atturēt, un vispār nevarēja noturēt mājās, jo tad man likās, ka palaižu garām dzīvi.
Bērnībā nekad neesmu spēlējusies ar lellēm. Tas man nekad nav paticis. Kad biju pavisam maziņa, tad spēlējos ar mašīnām. Bet vēlākajos gados pagalmā biju vienīgā, kuru maziņu būdamu puiši pieņēma savā barā, kas bija liels gods. Tad nu apšaudījām meitenes ar pīlādžogām, rāpāmies kokos, būvējām štābiņus. Pļavniekos netālu no daudzdzīvokļu namiem ir privātmāju sektors. Tur, kā mums likās, pamestos dārzos čiepām zaļus ābolus, bumbierus un ķiršus. Šī medīšana vienmēr bija garšīga, jo īsti pārliecināti nebijām, ka dārzi, kaut arī bez žoga vaļēji, tomēr kādam nepieder. Spēlējām “Kazakus – razbojņikus”. Tas viss bija pagalmā, bet skolā starpbrīžos puiši turēja garās gumijas un mēs ar meitenēm lēcām. Arī klasītes lēkājām, spēlējām sālstabus.
Divas reizes piedalījos Skolēnu Dziesmu svētkos. Tolaik neviens neģība, jo bērnība bija aktīvāka. Rūdījums, pacietība un izturība vairumam bija lielāka.
Kad mācījos Latvijas Kultūras akadēmijas kino un dramatiskās aktiermeistarības kursā, tad papildus visai mācību programmai biju sajūsmā par stepa, baleta, akrobātikas, žonglēšanas, paukošanas, skatuves kustības, skatuves cīņas aktīvajām nodarbībām.
– Kā sākt kustēties dažāda vecuma cilvēkiem – jauniešiem, senioriem, bērniem, māmiņām?
Kamēr nesporto, liekas, ka viss ir kārtībā, ka lieliski taču var arī tā.
Tomēr tai brīdī, kad sāk vairāk izkustēties, tad neizprot, kā varēja iztikt bez. Ja pirms tam liekas, ka ikdiena ir piepildīta un nav laiks ne sportošanai, ne lasīšanai, tad vēlāk, kad sāk sportot un lasīt, tad saprot, ka tādējādi pagūst daudz vairāk. Ir možāka pašsajūta, sakoncentrēties uz darāmo ir daudz vieglāk. Sajūta, ka ikdienā ieplūst svaigs gaiss un parādās jaunas krāsas ikvienai nodarbei.
Pirmajās dienās ir grūti, jo liekas, ka no sportošanas ir klāt nācis nogurums, taču tas tikai tādēļ, ka organisms vēl nav pieradis. Spēks no fiziskajām aktivitātēm atraisās aptuveni trešajā dienā. Un arī nedrīkst uzreiz pārspīlēt, jo ķermenis nav radis pie slodzes. Labāk pakāpeniski, bet ar gandarījumu un kvalitatīvi.
– Pie visa sevi ir jāpieradina
Ar lasīšanu arī ir tā. Ja nav sen lasīts vai vispār gandrīz nekad iepriekš nav lasīts, tikvien cik reiz skolas mācību procesa ietvaros, tad ļoti grūti iesākt un arī apjaust vajadzību pēc lasīšanas. Pirmajā lapaspusēs grūti koncentrēties uz lasāmvielu. Bet, ja tomēr saņemas un pārvar neērtības sākumā, tad jau ar aptuveni piekto lapaspusi saproti, ka esi pieķēries rakstītāja pavedienam, un tad šis process kļūst aizraujošs. Tu kļūsti gluži kā par stāstījuma līdzdalībnieku, jo tā arī ir – Tu atmodini pats savu iztēli. Tu atmodini pats sevi. Un tas ir lielisks veids kā pilnveidot un bagātināt arī savu sarunvalodu, tāpat kopt rakstu valodu.
Tāpat kā ķermenim fiziskās aktivitātes ir kustība, tāpat grāmatas ir gluži kā trenažieris prātam, barība dvēselei. Un tas viss palīdz būt pastāvīgā pieslēgumā “šeit un tagad” mirklim un dzīvot apzinātībā.
– Kas Tevi visvairāk iedvesmo kustēties?
Vislabākā motivācija ir tā, ko Tu izjūti pats, kad sāc sportot. Sajūti, kā uzlabojas pašsajūta, parādās možums. Arī citas aktivitātes sokas raitāk. Darbu vari padarīt kvalitatīvāk, jo pilnīgāk sajūti savu ķermeni, iemācies būt saskaņā ar to, atraisās papildus enerģija un būtiski uzlabojas koncetrēšanās spējas uz doto brīdi “šeit un tagad”. Pozitīvais adrenalīns.
Bet, kā zināms, būtiski ir nepārspīlēt, jo pārmērīga fiziska slodze arī nav veselīga. Tāpat to vajadzētu dažādot, jo vienveidīgi vingrinājumi vienā brīdī var kļūt neefektīgi.
Tādēļ ir svarīgi ieklausīties savā ķermenī, savā intuīcijā. Tas gan katram ir individuāli.
– Kāpēc jāsporto arī citiem cilvēkiem?
Nav nejaušība, ka esam uz Zemes. Tātad esam te, lai kaut ko apgūtu, iepazītu un pilnveidotu sevi, atbalstītu viens otru šajā ceļā. Un esot te, ir patīkami būt gan fiziskā, gan garīgā nomodā. Fiziskās aktivitātes reizē ir arī sava ķermeņa jeb dvēseles tempļa cienīšana. Dzīve apzinātībā ir daudzkārt krāsaināka un pilnīgāka, priecīgāka.
– Veselīgs dzīvesveids nav iedomājams bez atbilstoša dienas režīma
Man liekas, ka katrs cilvēks ir atšķirīgs, tādēļ tas, kas der vienam, var būt nepiemērots otram. Tomēr tāpat kā pārtikai, tāpat liela nozīme ir miegam. Būtiski ir izgulēties. Man personīgi tās ir astoņas stundas. Esmu ievērojusi, ka zinātniekiem, pētniekiem ir taisnība, un ka visproduktīvākās stundas miegam ir sākot no plkst.20 vakarā līdz plkst.23. Bet, teikšu godīgi, esmu pūce pēc dabas un kaut zinu, ka miegs šajā laikā ir svētīgs, tomēr man pagaidām neizdodas sevi piedabūt slīpi tai laikā. Es mēdzu rosīties līdz vēlai jo vēlai diennakts stundai. Kaut gan saka, ka, ja guļot laika posmā no plkst.20 līdz plkst.3 naktī, tad ar to pietiekot.
Es patiešām tam ticu, tomēr pagaidām pieturos pie citādāka režīma. Vasarās, protams, ir jauki doties gulēt reizē ar Sauli un sākt jaunu dienu reizē ar Sauli. Ja dzīvotu dabas tuvumā, nevis Rīgas centrā, tad varbūt tā arī darītu dabiski. Vasarās ļoti patīk agri rīti pie jūras. Tad vispār nav būtisks miegs, un mēdzu iesēsties agrajā vilcienā un šmaukt uz pludmali. Cilvēki tad vēl nav manāmi, vien jūra un debesis, kas dienas sākumā ir vienā gaišumā, horizontā sapludinoties tā, ka nevar atšķirt, kur ir robeža. Un kaijas. Man kaijas patīk arī pilsētā, jo tās man atgādina vasaru, Sauli, vēju, jūru, brīvību. Daba ir lielisks iedvesmas, spēka, sevis sakārtošanas un možuma avots. Un mēs, cilvēki, taču arī esam daba.
– Kur vislabāk sportot?
Sākumam svarīgi atrast to nodarbošanos, kura katram sagādā prieku. Man tā ir dažāda veida aktīva atpūta pie dabas – gan ceļošana, gan kāpšana kalnos, gan peldēšana, gan SUPošana, gan volejbols, gan citas. Tā kā dzīvoju pilsētā, tad labprāt dodos arī uz baseinu aukstākajā gada posmā, apmeklēju arī trenažieru zāli un sporta nodarbības.
– Cik liela nozīme ir apģērbam sportošanas laikā?
Protams, daudz patīkamāk sportot ir stilīgā un ērtā apģērbā. Man noteikti ir ļoti būtiski, kas man ir mugurā. Ir apģērbi un arī krāsu salikumi, kuri noteikti nav domāti man un tos nekad nevilktu. Man patīk melns, sarkans, spilgti salātdzeltens sporta apģērbs. Var būt arī baltas krāsas akcenti. Mazāk raibs, bet vairāk vienkrāsains. Bet tas man tā personīgi. Katram savs un tas ir patiešām lieliski, ka mēs, cilvēki, visi esam tik atšķirīgi, jo visi kopā veidojam kopumu! Un pateicoties šai daudzveidībai dzīve ir tik koša, krāsaina un aizraujoša!
– Īpaša mūzika treniņu laikā?
Tā kā mana ikdiena ir darbs ierakstu studijās, ieskaņojot filmas, multfilmas, reklāmas, vadot pasākumus, dziedot koncertos, vadot publiskās runas meistarklases, tad mājās man tīkamākā mūzika ir klusums un laukā – dabas skaņas.
– Kur smelties papildus iedvesmu?
Būtiski ir ieklausīties savā ķermenī, savā intuīcijā, saprast, ko organismam kārojas. Izanalizēt pēcsajūtas. Ir lietas, kuras dažkārt gribas ieraduma pēc, bet patiesībā nemaz nav nepieciešamas un uz organismu iedarbojas graujoši. Tad nu katram pašam jāmācās saprast un izvērtēt, kas viņam personīgi ir piemērots, bet kas ne.
Ar grāmatām arī ir līdzīgi. Grāmata ir informatīva barība, un enerģijas izteiksmē tā arī atstāj sekas. Patiesībā, viss ir enerģija, tikai informācija, domas, grāmatas ir mazāk taustāma enerģija, bet taustāmās vides pirmsākums.
Ir literatūra, kura motivē, iedvesmo, palīdz sajusties možākam un noticēt saviem spēkiem, doties savu sapņu ieceru, virzienā, tādējādi tuvoties sev, bet ir literatūra, kura iesēdina paštīksmināšanās un pasivitātes grāvī.
Tas ir līdzīgi, kā tad, kad esi pārēdies ar smagu pārtiku tik ļoti, ka pat nav dukas celties un apskatīties uz Pasauli.
– Pieminēji pārtiku, ko iesaki ēst vai neēst, lai vienmēr būtu formā un būtu vieglāk izpildīt kārotos mērķus?
Ja gatavoju sev, tad ēdienam nepievienoju sāli, un cukurs vispār nav sastopams manā virtuvē. Ja kārojas kādu saldumu, tad tas ir medus vai šokolāde.
No rītiem patīk pilngraudu auzu pārslas, kuras uz nakti ir aplietas ar dzeramo ūdeni. No rīta pievienoju šīm brokastīm kādu ābolu, banānu. Lieliski, ja mājās ir ogas vai citi augļi.
Patīk diedzējumi, piemēram, diedzētas redīsu sēklas, lēcas, ķīnas pupiņas, tāpat rieksti, jo īpaši lazdu. Bieži ēdienam pievienoju arī dažāda veida sēkliņas – saulespuķu, linu, sezama, ķirbju sēklas.
Ļoti būtiski dienā lietot daudz dzeramo ūdeni. Patīk zālīšu tējas.
Ilgāku laiku mājās audzēju kviešu zelmeni, no kura katras dienas sākumā spiedu sulu. Kviešu zelmenis satur pārsteidzoši daudz cilvēkam nepieciešamo minerālvielu un vitamīnu. To, kā izskatās manā mājoklī audzēti kvieši un kāda izskatās speciāli zāles sulas spiešanai paredzētā sulas spiede var apskatīties manā Instagram profilā. Tobrīd vēl Latvijā šādas sulas spiešanas ierīces nebija iegādājamas, tādēļ to pasūtīju internetveikalā.
Kad organismam nepieciešams papildus stiprinājums, tad lieliskas ir arī kreptīgas tējas ar ingveru. Man vispār ļoti patīk rūgti padzērieni, bet saldeni gan ne. Ja jūtu nepieciešamību, tad izspiežu citrona sulu, samaisu ar dzeramo ūdeni un caur salmiņu, lai saudzētu zobu emalju, iemalkoju.
– Kāpēc citronu sula?
Kā zināms, vīrusiem draudzīga un patīkama ir skāba vide organismā, bet citrons ir milzīgs malacis un atbalsts cilvēkam, un šo vidi padara sārmainu, tādējādi izgaisinot visus mikrobus.
– Izklausās pēc pareizākajiem un veselīgākajiem ēšanas pamatprincipiem
Cenšos ieklausīties savā ķermenī un, ja retu reizi gribas aizkļūt uz ātrās ēdināšanas ēstuvi, tad neliedzu sev ne frī kartupelīšus, ne burgerus. Tas nenotiek bieži, bet retu reizi gribas kaut ko īpaši neveselīgu. Tāpat arī mēdzu ēst naktīs. Pat pamatīgu porciju kartupeļus varu uzcept, ja gribas. Tāpat dzeru kafiju.
– Paldies, Vita par iedvesmojošo sarunu!
Tiekamies We Run Riga 10. un 11.septembrī!
We Run Riga – skrējiens, kas kļuvis par tradīciju!