Ziemas peldēšana iesācējiem

Vairākums pasaules iedzīvotāju nevar pat sapņot par ziemas peldēšanu, bet mums šāda iespēja ir. Norūdīšanos, ko sniedz peldēšana dabiskās ūdenstilpēs, rada vairāki faktori: gaiss, vējš, saule, sniegs un fiziska slodze.

 

Nesteidzies!

* Pirmoreiz ziemā peldēties vajadzētu tad, kad tam ir iekšējais spēks un gatavība. Pirms sākt ziemas peldes, noteikti jākonsultējas ar ārstu!

* Pirms doties ūdenī, jāpārliecinās par dziļumu, ūdenstilpes pamatni un to, kā pēc peldes tikt atpakaļ pie drēbēm. Ūdenī jāiet mierīgi vai, ja peldamies āliņģī, jāieslīd tajā.

 

Izvairies no briesmām!

* Laiks, ko peldētājs pavada ūdenī, atkarīgs no laikapstākļiem, kā arī peldētāja veselības un trenētības pakāpes. Pašā sākumā pietiek tikai ar iemērkšanos, kad vidējais ūdenī pavadītais laiks ir apmēram minūte. Optimālais ziemas peldes laiks ir divas trīs minūtes.

* Visjutīgākā pret aukstumu ir galva, tāpēc vajadzētu vilkt cepuri. Labi būtu peldēšanos sākt rudenī, lai ziemā organisms jau būtu pieradis pie aukstā ūdens. Tomēr ziemas peldes var sākt arī ziemas vidū kopā ar pieredzējušu peldētāju.

* Ja ūdenī uznāk aukstuma drebuļi, tūliņ jālien laukā, jānoslaukās un jāsasildās.

 

Nesaldējies!

* Ķermeņa temperatūra vēl kādu laiku pēc izlīšanas no ūdens krītas, tāpēc nevajadzētu palikt ūdenī līdz savas izturības robežai, bet gan drošības pēc līst laukā no ūdens, apģērbties un sasildīties.

* Krastā ķermenis ātri jānoslauka un jāuzvelk silts apģērbs. Ja vien iespējams, ģērbties vajadzētu telpā vai aizvējā.

 

Uzmanīgi ar sasildīšanos!

* No karsta ūdens jāizvairās – nosalusī āda nejūt karstumu un var apdegt. Arī ejot karstā dušā vai saunā, ir risks, ka aukstās asinis no ekstremitātēm tiks pārāk ātri sūtītas uz sirdi – tas var izraisīt sirdslēkmi.

 

Regularitāte

* Peldēties vajadzētu vismaz reizi nedēļā, jo tikai regulāri treniņi var likt organismam „iegaumēt” pareizo reakciju uz aukstumu un karstumu, kā arī pielāgoties temperatūras maiņām.

* Ilgāk par trim minūtēm ūdenī vajadzētu uzturēties tikai reizi nedēļā. Pārējās reizēs pietiktu ar īsākām peldēm. Katra peldēšanās ir slodze, tāpēc sirdij vajadzīgs laiks, lai atgūtos pēc treniņa.

 

Norūdīšanās ietekme

* Norūdīšanās atver kapilārus, masē un atpūtina iekšējos orgānus, kā arī stimulē dziedzeru darbību. Sistemātiska norūdīšanās trenē ķermeņa temperatūru regulējošo mehānismu un ceļ visa organisma tonusu: uzlabojas vielmaiņa un garastāvoklis, pastiprinās spēja pretoties infekcijas slimībām.

* Norūdījies cilvēks slimo retāk, arī slimība paiet vieglāk. Piedevām aukstumā asinis koncentrējas mazajā asinsrites lokā un pastiprina iekšējo orgānu darbību, tā ātrāk izvadot no organisma dažādas indes.

* Ja bieži salst rokas un kājas… Auksts ūdens palīdz uzlabot gan asinsriti pirkstos, gan arī termoregulāciju ķermenī.