Dalīties „30 LAIMES MINŪTES DIENĀ“

30 LAIMES MINŪTES DIENĀ

Pētījumos pierādīts – tie, kuri regulāri kustas, dzīvo par vidēji trim gadiem ilgāk nekā tie, kuri ir pasīvi. Izvēlies labus skriešanas apavus, un aiziet!

Ar minimālu piepūli, piemēram, skriešanai veltot kaut tikai 10 minūtes ik dienas, samazinās iespēja saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām vai vēzi. Vērienīgs dāņu veikts pētījums apstiprina, ka 30 minūšu skrējiens piecas reizes nedēļā ļauj maksimāli izbaudīt ilgākas un kvalitatīvākas dzīvošanas labumus.

Mentāli

Skriešana paaugstina pašnovērtējumu un pārliecību par sevi. Izvirzot mazos un lielos mērķus un sasniedzot tos, jutīsi ­lielāku ticību sev un saviem spēkiem, kas ietekmēs jebkuru darbu ikdienā. Ja tu spēj no rīta piecelties agrāk par citiem un noskriet savu krosu, kamēr citi skurinās un nesaprot, kā var izlīst no gultas, tu jau esi uzvarētājs. Piedaloties grupu skriešanas treniņos un lielos kopīgos skrējienos, ir lieliska iespēja iepazīt ­jaunus, līdzīgi domājošus cilvēkus, ­bagātināt savu ikdienu un pieredzi.

Pleci

Lielākā daļa ķermeņa ­augšdaļas kustību skriešanas laikā sākas plecos. Virzot rokas uz priekšu, tiek izmantots plecu priekšējais muskulis, bet vēžot roku uz aizmuguri – plecu aizmugurējais un jau muguras platais muskulis.

Vēders

Skriešana būtiski pa­ātrina vielmaiņu un ir viens no efektīvākajiem treniņiem, kas vienas minūtes laikā spēj sadedzināt visvairāk kaloriju. Atkarībā no ķermeņa masas un skriešanas ātruma 30 minūšu skrējiena laikā iespējams sadedzināt 300–600 kilokaloriju. Tā kā skriešana nepaātrina vielmaiņu visas dienas garumā, bet gan tieši skriešanas laikā, lai zaudētu vai noturētu vēlamo svaru, svarīgi skriet regulāri.

Kājas

Gan augšstilbu, gan apakšstilbu muskuļi kļūst spēcīgāki un izturīgāki. Pastiepjot kāju uz aizmuguri, lai atspērienā tā atkal nestu tevi uz priekšu, tiek attīstīti ­lielie sēžamvietas un ­augšstilbu aizmugurējie hamstringa muskuļi. Sperot nākamo soli uz priekšu, strādā un tiek attīstīts viens no četriem kvadricepsa muskuļiem augšstilba priekšējā daļā. Regulāra skriešana stiprina kaulus, ­paaugstina to blīvumu.

Galva

Skrējiens ir kā sava veida meditācija, palīdz sakārtot domas un mazina stresu. Skriešana uzlabo koncentrēšanās spējas dienā un miega kvalitāti naktī. Skriešana atbrīvo laimes hormonus endorfīnus, tie uzlabo garastāvokli un uz visām lietām liks raudzīties ar pozitīvu skatu. Skriešana ir efektīvas zāles pret depresiju. Regulāra skriešana ilgtermiņā samazina risku sa­slimt ar Alcheimera un Pārkinsona slimību.

Sirds

Skriešana piemērotā pulsa zonās trenē un uzlabo sirds darbu, līdz ar to tiek attīstīta pamata fiziskā spēja – izturība, uz kuras bāzes var trenēt arī spēku un ātrumu. Skriešana kopumā attīsta un nostiprina sirds un asinsvadu sistēmu. 30 minūšu skrējiens piecas reizes nedēļā pagarina dzīves ilgumu, samazina infarkta un insulta risku, sirds un asinsvadu sistēmas slimības. Pazemina asinsspiedienu un paaugstina labā holesterīna līmeni asinīs.

Plaušas 

Regulāra skriešana ­attīsta elpošanas ­muskuļus un palielina plaušu tilpumu, kas nodrošina efektīvu visa organisma un katras šūnas apgādi ar skābekli. Laba skābekļa apgāde ļauj izjust vairāk enerģijas ikdienā.

Īsumā

  • Regulāra skriešana ­stiprina sirdi un spēcina imunitāti.
  •  Regulāra skriešana trenē izturību, lai tev pa spēkam būtu arī jebkurš cits sporta veids.
  •  Uzsākot skrējēja gaitas, sāc ar ļoti lēnu skrējienu, kas līdzinās iešanai, – lai pulss nepārsniedz 120 si­tienu minūtē. Tā uztrenēsi sirdi un ļausi enerģiju iegūt no taukiem, tā dedzinot uzkrāto «rezervi».
  •  Lai iegūtu visus skriešanas labumus, skrien regulāri.
  •  Skriešanu noteikti kombinē ar citiem sporta ­veidiem, lai attīstītu un nostiprinātu visas muskuļu grupas, – peldēšanu, ­riteņbraukšanu, spēka ­vingrinājumiem.
  •  Reti skriešanai ir nepiemēroti laikapstākļi, tāds, protams, var būt tikai apģērbs. Attīsti sevi – izkāp no komforta zonas, uzvelc piemērotu virsjaku un skrien arī drūmās un ne saulainās dienās. Tas ne tikai stiprinās imunitāti, bet dos vēl lielāku laimes izjūtu un palīdzēs gan fiziski, gan garīgi attīstīties.

Teksts: Kate Beresņeva.  Foto: Shutterstock.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Saistītie raksti

Nākamais raksts:

ALISE MIČULE: MUMS JĀKĻŪST PAR TĀDIEM CILVĒKIEM, KĀDUS VĒLAMIES REDZĒT BLAKUS

Skaties tālāk, lai uzzinātu vairāk