Sportland Magazine: Kāpēc esi soļotājs?
Arnis Rumbenieks: Tas, ka soļoju, nav nejaušība, proti, mans tēvs bija izcils soļotājs un ir arī vairāku olimpiešu un olimpiskās sudraba medaļas kaldinātājs. Turklāt Aigara Fadējeva lielāko sasniegumu laikā nonācu ļoti profesionālā vidē – Murjāņu Sporta ģimnāzijā. Šķiet, šīs arī ir noteicošās apstākļu sakritības, kādēļ es nodarbojos ar soļošanu.
Sportland Magazine: Kas Tevi saista šajā sporta veidā?
Arnis Rumbenieks: Protams, rauties nerāvos uz treniņiem, jo soļošana tomēr ir monotona sevis izaicināšana, lai neteiktu spīdzināšana, tomēr uzvaras garšu jau biju nobaudījis. Neskatoties uz smeldzīgām locītavām un nogurumu, kas raksturo soļošanu, vēl ir jāatceras saglabāt tiesnešiem tīkamu soļošanas stilu, tas nozīmē, ka ir jābūt modram!
Sportland Magazine: Kā raksturo šo sporta veidu?
Arnis Rumbenieks: Vairāk vai mazāk, skrienot ir doma tikai kā ātrāk, bet soļošanā ir neliels multitāskings. Citādi sajūtas varētu būt ļoti līdzīgas kā maratonā.
Sportland Magazine: Tu dzīvo Ventspilī, taču patiesībā nemaz neesi no Kurzemes. Kā šeit nokļuvi?
Arnis Rumbenieks: Tā sanāca. No šodienas skatoties, 2008.gadā biju savā ambīciju un to realizēšanas pīķa virsotnē, un, beidzot ģimnāziju, izpildīju normatīvu uz Pekinas Olimpiskajām spēlēm, bet dažādu apsvērumu dēļ netiku… Tobrīd biju nedaudz jaunāks nekā šodien un vajadzēja pašu labāko un uzreiz. Vēlme bija arī mācīties augstskolā. Vēlējos sev tikpat profesionālu vidi kā iepriekš, lai viss nepieciešamais – manēža ziemā, baseins, viesnīca – būtu maksimāli tuvu un ērti. Devos uz Ventspili, un Uldis Boitmanis manī saskatīja nākamo olimpieti.
Sportland Magazine: Kā raksturo ventspilniekus? Kurzemnieki ir lepnāki par citiem?
Arnis Rumbenieks: Es nespēju pateikt, ka Latvijā būtu kāds sliktāks cilvēks par mani, bet, ja pilsētā ir pieejami parki, kuros ne vien ir iespēja sportot, bet tajos cilvēki reāli arī skrien un darbojas, ja ir infrastruktūra izglītībai, kultūrai un citām sevis pilnveidošanas iespējām, tad cilvēks kļūst tikai cilvēcīgāks. Es gribēju teikt, ka ventspilnieki nav lepni, bet ar stāju gan 🙂
Sportland Magazine: Kā notiek gatavošanās Rio?
Arnis Rumbenieks: Šobrīd paredzēti vēl divi starti 10 kilometru distancē tepat Latvijā. Varētu pat teikt, ka abi vietā, kur sāku soļot, proti, Valmierā. Tādēļ tagad vairāk darbs norit uz ātruma izturību.
Sportland Magazine: Tikko atgriezies no Vācijas treniņnometnes, kas vēl plānots?
Arnis Rumbenieks: Vēl priekšā nometne Itālijā, Livigno. Ceru tur ielikt beidzamo ķieģelīti savā treniņprocesā – sānāk vismaz 800 kilometru nedaudz mazāk kā mēneša ietvaros. Neesmu vēl dzīvojis 2000 metrus virs jūras līmeņa, tādēļ tas būs neliels izaicinājums. Uzreiz pēc nometnes lidošu uz Rio, lai aklimatizētos un pierastu pie slodzes nelielas pirtiņas apstākļos.
Protams, gatavošanās nekad nebeidzas, bet starpība, gatavojoties tieši olimpiskajām spēlēm, ir jūtami citādāka nekā visus pārējos gadus. Ir plašākas iespējas, proti, gan LOV sniegtais finansējums un medicīnas pakalpojumi, gan citu cilvēku laba vēlējumi un atbalsts, kas nav mazāk svarīgi. Arī sponsoru atbalsts – ziemā un pavasarī biju treniņnometnēs viduskalnes apstākļos Kirgīzijā un Slovākijā, par to paldies “Latvijas Hipotēka” un “Ventspils Nafta Termināls”, jāatzīst, ka pieminētie ir mani uzticamie partneri jau vairākus gadus. Vēl varu piebilst, ka ar viņu atbalstu jau otro gadu apmeklēju Ventspils novada skolas un runāju ar jauniešiem par tēmu “Kā dzīvot labāk”. Pagājušajā gadā pieteicās 10 novada skolas.
Sportland Magazine: Kādi vēl mērķi šai sezonai?
Arnis Rumbenieks: Gūti prognozēt, vai startēšu Valmieras maratonā, 50 kilometru soļošana tomēr prasa daudz veselības. Protams, esmu vairākkārt Valmierā kāpis uz pjedestāla, bet ne reizi neesmu uzvarējis… Oktobrī gan varētu pagarināt sezonu jeb nedaudz atsildīties pēc sezonas. Ir piedāvājums skriet kalnu taku pasaules čempionātā jeb Trail PČ skrējienā. Esmu uzvarējis Siguldas kalnu maratonu 55 kilometru distancē, bet dalība pasaules čempionātā tomēr ir nopietnāks lēmums.
Sportland Magazine: Kādu distanci 19.jūnijā skries Ventspils maratona vēstnesis?
Arnis Rumbenieks: Ventspilī skriešu piecus kilometrus. Skriešu kopā ar visiem un retu reizi baudīšu Latvijas krāšņākos skriešanas svētkus, jo parasti jākoncentrējas startam.
Sportland Magazine: Ko labu saskati skriešanā?
Arnis Rumbenieks: Ir tik daudz iemeslu, lai skrietu. Tas ir ieradums, kurš kā sniega bumba apaugs ar vēl 1000 dažādiem produktīviem knifiem, kā padarīt savu ikdienu košāku. Sāksi plānot un strukturizēt laiku, lai atkal paskrietu, sāksi daudz dziļāk domāt par uzturu, kurš veido cilvēka saturu un tā tālāk kamēr nonāksi līdz pat šīs pozitīvās atkarības apogejai – maratonam!
Sportland Magazine: Kāpēc citiem jāskrien Ventspilī?
Arnis Rumbenieks: Domāju, ka ikvienam, kurš ar skriešanu ir uz “Jūs”, vajadzētu sākt skriet tieši Ventspilī. Turklāt tā būtu lieliska atskaite un iemesls katru gadu apciemot pilsētu un nosvinēt gadu, kopš sākts dzīvot pilnvērtīgāk.
Sportland Magazine: Kāds ir Tavs iecienītākais skriešanas maršruts Ventspilī?
Arnis Rumbenieks: Labprāt izstāstīšu par savu iemīļotāko treniņu maršrutu, kurš arī ciemiņiem šķitīs pievilcīgs. Vispirms es dodos no prāmju termināļa gar promenādi, kur sasveicinos gan ar Hercogu Jēkabu, gan ar Krišjāni Valdemāru. Tālāk maršrutā ir bāka, enkuru parks un pludmales akvaparks.
Sportland Magazine: Vai bez skriešanas ir vēl kādi, iemesli, kāpēc ir vērts aizbraukt uz Ventspili?
Arnis Rumbenieks: Informācija par to, kas apskatāms pie mums Ventspilī, noteikti ir viegli pieejama. Ciemiņiem iesaku apmeklēt Zilā karoga pludmali, bet pašam turp doties sanāk reti. Obligāti ir jāizbrauc ar mazbānīti, pats gan treniņos to neizmantoju (Arnis iesmejas). Ļoti patīkams ir veloceliņš posmā no Piejūras kempinga līdz pat Lemberga hūtei.
Sportland Magazine: Kas noteikti ir jāredz Ventspilī?
Arnis Rumbenieks: Pašbildei iesaku izvēlēties kadru ar staltbriedi! Manuprāt, vislabāk Ventspili var apskatīt, atrodot visas pilsētā esošās gotiņas, turklāt ar jāpiebilst, ka pilsētā ir lielisks veloceliņu tīkls, to arī pats novērtēju trenējoties.
Sportland Magazine: Kur skrējējiem iesaki paēst pēc treniņa?
Arnis Rumbenieks: Parasti dodos uz Olimpiskā centra kompleksu, kurā var ieturēt pusdienas gan viesnīcā, gan arī Basketbola halles kafejnīcā “Bullītis”.
Sportland Magazine: Tu esi Ventspils maratona vēstnesis, kas aicina aizvien jaunus skrējējus pievienoties šai kustībai. Kā uztver savu misiju?
Arnis Rumbenieks: Domāju, ka tie, kas skrien, tie jau ir soli priekšā citiem, tādēļ dalieties ar šīm emocijām un aiciniet, palīdziet, viliniet arī citus nodoties šim sevis izkopšanas rituālam. Ieguvēji būsim mēs visi un jo vairāk mūsu būs, jo vairāk ikdienā būs radošu domu un skaistu smaidu!
Sportland Magazine: Paldies par sarunu!
Arnis Rumbenieks: Tiekamies Ventspilī!
Rīgas velomaratonam pieteikušies jau vairāk nekā 1500 braucēju