Paula Dīriņa ir aviācijas studente, kuras ikdiena ir cieši saistīta ar sportiskām un ekstrēmām aktivitātēm, – ziemas sezonā viņa nodarbojas ar snovbordu, slidošanu un peldēm ezerā, pavasarī un vasarā aktuāla ir riteņbraukšana, skriešana, ūdensslēpošana, veikbords, niršana ar akvalangu, pamēģināts arī doties slēpņošanas ekspedīcijās, lēkt ar gumiju un stāvēt virs ūdens virsmas ar turbodēli. Jauni izaicinājumi viņu nebaida, tāpēc viņas dalība Stipro skrējienā ir loģisks turpinājums.
Šogad Paula skries jau piekto reizi. Sākumā piedalīties mudināja draugs, un meitene nebija ilgi jāpierunā. “Pēc pirmās reizes sapratu, ka tas nav nekas neiespējams, un āķis bija lūpā,” saka Paula.
Daudzi Stipro skrējienā izvēlas komandas disciplīnu, tomēr Paula dod priekšroku individuālai skriešanai. Tad kopības gars esot vēl lielāks, jo komandu veido nevis trīs, bet pat vairāki simti cilvēku, kas neatsaka palīdzību – padod roku, uzmundrina un kopīgi pārvar šķēršļus.
Paula atzīstas, ka pirmā reize arī viņai nebija viegla, – pirms skrējiena viņa nezināja, kā un cik nopietni trenēties, lai sasniegtu finišu, pašā skrējienā trūka elpas, jo kustības tika uzsāktas pārāk ātri.
“Tā nav īstā vieta dāmām, kas baidās nolauzt nadziņus, saskrāpēt kājas vai nosmērēt drēbes. Skrējiens drīzāk domāts kā iespēja novērtēt savus spēkus – līdzsvaru, reakciju, izturību. Šī nav izklaide dīvāna sportistiem”
Daudziem šķiet, ka maksāt naudu par dubļos vārtīšanos ir absurdi, jo pa purvu varot skriet arī bez maksas. Paula smaida un skaidro: “Stipro skrējiens ir liels pasākums, kurā esi viens no dalībniekiem, un tajā ir savs kaifs un azarts.”
Visvieglākais esot ieskriet finišā. “Ir patīkama sajūta nomazgāties, pārģērbties siltās drēbēs un doties uz trasi, lai vērotu, kā veicas citiem,” saka Paula.
Stipro skrējiens notiek maija sākumā, tāpēc saistībā ar valsts svētkiem tajā vienmēr valda latviska noskaņa: pie starta tiek dziedāta Latvijas himna, izteiktas dažādas patriotiskas un uzmundrinošas frāzes. Dalībnieki mēdz padomāt par tērpiem – uzģērbt ko netradicionālu, piespraust ko interesantu.
Tiem, kurus nebaida auksts ūdens, neparedzami šķēršļi un jaunas izjūtas, līdz maijam ir laiks trenēties un gatavoties. “Liela nozīme ir motivācijai darīt un izdarīt. Ir jābūt mērķim, uz ko virzīties,” saka Paula un piebilst, ka trasē valdošās emocijas caurstrāvo arī pasākuma bildes, tāpēc motivācijas meklētājiem iesaka skatīties attēlus, kuros cilvēki, lai gan noguruši un netīri, tomēr finišā ir laimīgi par paveikto.
Tā skrien Latvijas stiprākie!
Visi uz Rio!