Sākot skolas gaitas, noteikti vērts padomāt, kā bērna dzīvesveidu padarīt veselīgu. Un ne tikai – sākot mācības. Pat ātrāk. Jo kāpēc gan atlikt aktīvas dzīves priekšrocību baudīšanu uz vēlāku?! Speciālisti ir vienisprātis – sportošana bērnam ir svarīga jau kopš mazotnes, jo nodrošina ne tikai labu veselību, bet arī panākumus mācībās un turpmāk dzīvē kopumā.
Uz sarunu aicinājām fizioterapeitu Rolandu Admidiņu, kurš dalās pārdomās par sportisku dzīvesveidu tieši bērniem.
– Roland, ar ko sākt, ja vecāki nolēmuši bērnu pievērst fiziskām aktivitātēm?
– Svarīgi, lai mazotnē bērns izmēģina pēc iespējas vairāk sporta veidu un lai viņam ir iespēja pašam saprast, kurš no tiem patīk un padodas vislabāk. Nepareizi būtu uzspiest kādu konkrētu sporta veidu – tādu, ar ko vecāki jaunībā nodarbojušies vai kas tā arī palicis nepiepildīts sapnis. Nekas labs tur neiznāks, jo bērnam var rasties nepatika. Turklāt viņš nemaz netieksies pēc sasniegumiem. Ja arī tieksies, tad tikai lai izpatiktu vecākiem, nevis paša motivācijas vadīts.
– Kas ir vissvarīgākais, izvēloties sporta veidu mazajam?
– Galvenais, lai bērns jūt gandarījumu un viņam patīk.
– Bet kādi ir ieguvumi no tā, ka bērns izmēģina sevi dažādās fiziskās aktivitātēs?
– Pirmkārt, viņš saprot, kurā sporta veidā jūtas vislabāk. Otrkārt, nodarbojoties ar dažādiem sporta veidiem, bērns vispusīgi attīstās un pilnveido sevi. Notiek vispārēja fiziskā attīstība, un dažādība novērš vienveidīgu slodzi. Turklāt jāņem vērā, ka bērniem viss ātri apnīk. Ir labi, ja skolēni dažādus sporta veidus izmēģina līdz pubertātes vecumam un tikai pēc tam tiek novirzīti uz konkrētu sporta veidu, ņemot vērā spējas un stiprās puses. Piemēram, ja puikam vai meitenei ir izteiktas ātruma, eksplozivitātes fiziskās iezīmes un izturība, tad laba izvēle būs vieglatlētika.
– Ar ko vēl vieglatlētika ir īpaša?
– Galvenokārt jau ar to, ka tā attīsta vispusīgi. Tā tomēr ir sporta karaliene un kā pamats būs noderīga visiem sporta veidiem. Ja bērns ar vieglatlētiku nodarbojas jau pirms pubertātes vecuma, ir labi šo sporta veidu miksēt ar kādu no sporta spēlēm vai peldēšanu.
– Kādi ir šādas pieejas ieguvumi?
– Peldēšana attīsta plastiku, plaušas, savukārt sporta spēles iemāca komandas darbu, koordināciju un attīsta stratēģisko domāšanu. Tas savukārt būs noderīgi, ja pēc tam izvēle tiks izdarīta par labu kādam no individuālajiem sporta veidiem.
– Kādi, tavuprāt, ir sportošanas ieguvumi, ja to sāk jau agrā vecumā?
– Fiziskajām aktivitātēm ir nozīmīga loma bērna augšanā. Sportojot tiek attīstīta stāja, lokanība, tāpat arī psiholoģiskā noturība. Tiek nostiprināts kustību un balsta aparāts, kā arī vairota imunitāte. Sports iemāca disciplīnu – jo aizņemtāks bērns būs sportā, jo mazāk laika atliks sēdēt pie televizora vai datora, turklāt samazinās iespējamība iekrist kādā no atkarībām – smēķēšanas vai apreibinošo vielu lietošanas. Mēs, cilvēki, vispār esam radīti kustībai, tāpēc to kā ikdienišķu vajadzību svarīgi ieaudzināt bērnam ģimenē jau kopš mazotnes.
– Bet kādas var būt sekas, ja tas netiek izdarīts?
– Ja bērnībā fiziskās slodzes nav bijis pietiekami, tad 12–13 gadus veciem jauniešiem jau var būt veselības problēmas – aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimības, locītavu deformācijas. Ar šādām veselības novirzēm sākt sportot jau ir komplicētāk – tad tas notiek ārsta fizioterapeita uzraudzībā.
– Gribas vēl nedaudz pakavēties pie vieglatlētikas tēmas – nupat Berlīnē aizvadīts Eiropas čempionāts vieglatlētikā. Pilns stadions ar profesionāliem, spējīgiem un fiziski un mentāli stipriem atlētiem, kuri arī reiz bijuši bērni. Sportošana kopš mazotnes un lielais sports – vai tur var vilkt kādas paralēles?
– Protams! Jo agrāk bērnu pareizi ievirza sportā, ņemot vērā faktorus, par kuriem runāju iepriekš, jo lielāka iespēja, ka konkrētā personība kļūs par augstas klases sportistu. Gribu atgādināt vēlreiz – galvenais, lai sportošana ir aizrautība un , kaislība, lai tā un patīk pašam. Bet pāri visam – vecāku atbalsts un iesaistīšanās. Tas ir ļoti svarīgi!
Kontaktinformācija:
HIGH PERFORMANCE & PHYSIOTERAPHY
Rolands Admidiņš
Teksts: Sintija Melne
Serjogins labo Kuldīgas pusmaratona trases rekordu