Gints Meija ir hokeja komandas Dinamo Rīga hokejists. Savu profesionālo karjeru viņš sāka 2004. gadā. Intervijā uzzini, kādā vecumā Gints pirmo reizi uzkāpa uz slidām un ar kādām grūtībām jāsaskaras, veidojot profesionāla hokejista karjeru.
– Pastāsti, kā aizsākās aizrautība ar to, ko dari ikdienā?
– Tas viss sākās uz piemājas ezera – man bija četri gadi, kad pirmo reizi uzkāpu uz slidām. Kad man bija septiņi gadi, sāku trenēties Daugavas stadionā pie Jāņa Kupča.
– Kā ir ar neatlaidību un atdevi attiecībā uz sportu? Vai vienmēr hokejā esi ielicis visu sevi, vai arī ir gadījušies posmi, kad rokas nolaižas? Kā ar to tikt galā?
– Protams, ir bijuši vājuma brīži vai slinkums, bet tā, ka nolaižas rokas, – tā nekad nav bijis. Grūtāk ir bijis vasarās, kad jūlijā sākas treniņi un nometnes, bet visiem pārējiem ir atvaļinājums un brīvlaiks. Toties brīdī, kad ieej treniņu ritmā, tad atkal viss ir normāli un pašsaprotami.
– Ko tu ieteiktu jaunajiem hokejistiem? Ar kādām grūtībām jāsaskaras, veidojot profesionāla sportista karjeru?
– Jārēķinās, ka daudz jāstrādā gan fiziski, gan morāli. Ir jābūt gataviem daudz strādāt individuāli un papildus. Jāgatavojas tam, ka brīvais laiks būs jāziedo treniņiem, daudz treniņiem!
– Kāda, tavuprāt, ir galvenā īpašība, kurai ir jāpiemīt sportistam?
– Tā noteikti nav viena īpašība, bet es uzskatu, ka viena no galvenajām īpašībām – jābūt neatlaidīgam, tādam, kas nepadodas pie grūtībām!
– Kur rodi līdzsvaru ikdienā starp daudzajiem darbiem un pienākumiem?
– Mājās – vienkārši atpūšos, pavadu laiku ar dēliem un sievu. Satiekos arī ar draugiem. Bet pie pienākumiem ātri pierod, un, kad esmu brīvs no hokeja, sākumā īsti nemaz nezinu, ko darīt brīvajā laikā. Tāpēc bieži sanāk aiziet uz trenažieru zāli arī brīvajā laikā.
– Strauji tuvojas ziema un bargais aukstums. Kas palīdz tev justies silti un komfortabli?
– Tā kā man vienmēr ir karsti, ziemā es jūtos ļoti labi. Bet, protams, tas ir apģērbs un apavi.
– Kādi ir galvenie kritēriji, izvēloties ziemas apģērbu?
– Man galvenais ir jaka, lai tā būtu viegla un elpojoša, ne pārāk bieza. Lai nav tā, ka, ieejot telpās, momentā jāvelk nost, jo pārkarstu. Tad vēl būtu svarīgi apavi, lai nesalst kājas, pārējais tā mazāk. Cepuri un cimdus nēsāju tikai lielā aukstumā!
– Mīļākā vieta, kur pavadīt ziemas vakarus?
– Laikam man pat nav svarīga vieta, bet gan laba kompānija!
Teksts: Luīze Kuzmina
Būt mājās. Dabā