Ieva Cipruse ir māksliniece un zīmola Tonight radītāja – skaistie trauki un sirdi sildošie vārdi uz tiem ir Ievas lolojums. Lasi par to, kā rast iedvesmu un harmoniju, un uzzini, kurš ir Ievas mīļākais gadalaiks.
– Pastāsti, kā aizsākās tava aizrautība ar to, ko dari ikdienā?
– Tā kā Tonight ir tekstuāls projekts, tad jāstāsta par vārdiem. Rakstu jau kopš bērnības – ne tikai kā literatūras sacerējumu mīle, bet arī nopietnāk: lugas klasesbiedru svētku uzvedumiem un stāstu apkopojumus. Lasīju tos jaunākajam brālim, šad tad piedalījos arī kādā konkursā. Tā šī mīlestība pret vārdu un tekstu nāca līdzi arī turpmāk.
– Kāpēc tieši Tonight?
– Tonight radās un turpinās ar dzejas pantiem uz traukiem. Trauki man šķiet labs simbols ikdienas kontrastiem – gan smalks porcelāns svētkos, gan pārgājiena krūze pie ugunskura, un otrādi. Paķert porcelānu pie jūras un kalnu krūzē sev uztaisīt kafiju, ko izšaut uz mājas lievenīša uzvalkā. Savukārt vārdi ir tas, ko es daru ikdienā. Tā nu tie nonāca uz traukiem.
– Tu ļoti daudz un skaisti raksti. Kā nepazaudēt iedvesmu rakstīt, domāt un radīt?
– Rakstīt man nu jau ir kā ēst vai elpot. Kaut ko es skricelēju vienmēr. Gan vilcienā, gan skrienot pa ielu. Garākas publikācijas, piemēram, žurnāliem, prasa lielāku koncentrēšanos, tad gan cenšos piesaukt iedvesmu – ar mūziku vai iziešanu mežā. Bet ikdienas rakstīšana – tas atnāk pats. Es nemaz nezinu, kā ir nerakstīt.
– Kur rodi līdzsvaru un harmoniju ikdienā starp daudzajiem darbiem un pienākumiem?
– Jau minētie divi vaļi – mūzika un mežs – ir mans restarts. Tās ir divas nemainīgas receptes, kuras saliek visu vietā, ja kaut kas disharmonējis ikdienā, steigā, satraukumos.
– Kas tev ir tuvāks – pilsētas steiga vai lauku miers?
– Tā kā esmu dzimusi un augusi rīdziniece, man ļoti patīk Rīgas steiga. Man periodiski vajag just to kņadu, skrienošos cilvēkus, pasmaržot teātri un kino, izstādes, man ļoti vajag arī to. Taču ideālā kombinācija man būtu lauku miers, kurā es regulāri varu taisīt kņadu, aicinot ciemiņus, visus sēdinot pie galda, runājot un svinot. Un šad tad no meža aizbēgt uz pilsētas kultūru.
– Strauji tuvojas ziema un bargais aukstums. Kas tev palīdz justies silti un komfortabli?
– Ziema ir mans gadalaiks! Allaž visiem īgnuļiem atgādinu veco labo teicienu – nav nepiemērotu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Kamēr ir siltas kājas un galva, varu mierīgi izbaudīt aukstumu, kas kož degunā un vaigos.
– Kādi ir svarīgākie kritēriji, izvēloties rudens un ziemas apģērbu?
– Mitrumizturība. Tas ir faktors numur viens. Mitrums nosaldēs ātrāk nekā plāna jaka. Ja vien mitruma jautājums ir atrisināts, var lūkot arī biezuma, vēja necaurlaidības virzienā.
– Uz ko tev kā māksliniecei patīk likt akcentu savā apģērbā?
– Man patīk detaļas. Ja viss ir tumšs un mierīgs, jāuzliek koša cepure vai kontrastējoša šalle. Lai ir oga!
– Mīļākā vieta, kur pavadīt ziemas vakarus?
– Ziemas vakari – jebkur, kur apkārt savējie. Gan siltumā, gan brienot pa sniegu. Galvenais, lai ir laba kompānija un daudz jāsmejas.
Teksts: Luīze Kuzmina
Ar ticību sev