Jānis Baumanis, kurš piedalījās arī nesen notikušajās Neste World RX sacensībās Latvijā, atzīst, ka rallijkross viņam ir asinīs, jo šis sporta veids viņa dzimtā tiek nodots no paaudzes paaudzē. Lasi sarunu ar Jāni un uzzini ieteikumus, cik svarīgs ir gribasspēks un kur to rast, ar kādām grūtībām nākas saskarties profesionālā sportista karjerā un kas ir nepieciešams, lai sasniegtu augstus mērķus.
– Jāni, tu esi panākumiem bagāts autobraucējs, nupat startēji arī Neste World RX rallijkrosā Latvijā. Kā sākās tava kaislīgā aizraušanās ar autosportu?
– Principā aizraušanās ar autosportu sākās deviņdesmito gadu sākumā, kad es vēl nebiju dzimis. Tēvs brauca rallijā, kad es biju mammai vēderā, tāpēc var teikt, ka autosports man jau ir asinīs no sākta gala. Bet pirmie soļi tikai veikti pirms desmit gadiem Bauskā ļoti aukstā, lietainā un vējainā rudens dienā, kad ar brāļiem izmēģinājām kroskartus (kartingveidīgus grants segumam domātus spēkratus). Nākamajā gadā jau sāku braukt Latvijas līmenī un sešu gadu laikā nonācu līdz Eiropas čempionāta līmenim, septītāja gadā izcīniju Eiropas Čempiona titulu, kam sekoja pirmais starts pasaules čempionātā.
– Tavā sportista karjerā vienmēr ir bijusi 100 procentu atdeve tam, ko tu dari? Vai ir arī gadījies, ka trūkst laika un gribasspēka iet un darīt? Kā pārvarēt šādus brīžus?
– Negribas teikt, ka 100 procentu, bet 99,9 procentu atdeve ir bijusi vienmēr, un nekad nav bijusi vēlme pamest autosportu, jo tā ir mana sirdslieta. Man ir savi dzīves un sporta mērķi, kas jāsasniedz. Protams, ir bijuši grūtāki momenti, kad jāpārvar sarežģītas situācijas, bet tad palīdz cilvēki, kas ir blakus, – palīdz, atbalsta un uzmundrina grūtākos brīžos. Tā ir viena no lietām, kas uztur manī to degsmi un vēlmi piedalīties sacensībās, turpināt strādāt ar sevi, lai sasniegtu pēc iespējas augstākus mērķus un darītu visu, kas ir manos spēkos.
– Kāda, tavuprāt, ir svarīgākā īpašība, lai sasniegtu mērķus?
Viena no īpašībām, kas ir vajadzīga, lai sasniegtu augstākos mērķus, protams, ir neatlaidība. Domāju, ka ļoti svarīgi ir tas, kādi cilvēki tev ir blakus. Tā nav īpašība, bet tas noteikti ietekmē visu. Svarīgi ir tas, kāda ir tava komanda, kādi ir tavi mīļie cilvēki, tuvie draugi, kas tevi motivē darīt arvien labāk un labāk un cīnīties līdz galam.
– Ko tu ieteiktu jauniešiem, kuri vēlas nodarboties ar profesionālo sportu? Ar kādām grūtībām būs jāsaskaras? Pieļauju, ka tava ikdiena vienmēr ir bijusi visai saspringta un neatliek tik daudz laika draugiem un burziņiem. Vai tas ir tā vērts?
– Iesaku iet uz mērķi, nekad nepadoties, cīnīties līdz galam arī tajā brīdī, kad deguns ir jau gandrīz zem ūdens. Galvenais – turpināt elpot un cīnīties. Tā ir viena no svarīgākajām lietām, lai izdzīvotu, jo profesionālais sports bieži vien ir ļoti skarbs, varētu teikt, ka daudzas reizes tas ir bijis ne tiešā nozīmē, bet – asiņains un diezgan brutāls. Tāds ir jebkurš profesionālais sporta veids, jo jāiziet cauri daudz un dažādām grūtībām. Nav viegli, bet pēc tam, uzrādot labus un atzītus rezultātus, gandarījums par paveikto ir milzīgs. Jā, ikdiena ir saspringta ne tikai tāpēc, ka ir profesionālais sports un piedalāmies pasaules čempionātā rallijkrosā, bet arī tāpēc, ka strādāju un cenšos sevi pilnveidot nevis tikai kā sportistu, bet arī kā biznesa cilvēku. Nekad nevar zināt, kas notiks, un vienmēr ir jāturpina strādāt ne tikai pie fiziskās sagatavotības, bet arī jādomā par nākotni – ko darīšu pēc 20 gadiem, kad ar mašīnu ātri vairs nevarēšu pabraukt.
– Straujiem soļiem pienācis rudens, drīz arī ziema klāt. Ko tu ieteiktu lietas labā darīt tiem cilvēkiem, kuri nenodarbojas ar sportu ikdienā un viņu atruna skan šādi: „Man nav laika”? Kā rast gribasspēku tad, kad viss, ko gribas, ir pēc darba doties mājās un ieritināties zem segas pie televizora?
– Pats zinu, ka “man nav laika” iestājas brīdī, kad tu vienkārši to īsti negribi darīt. Protams, ir daudzas situācijas, kad tiešām nav laika, bet, ja ir motivācija un gribasspēks, tad laiks atradīsies. Ir jāpiespiež sevi, un tajā brīdī, kad sāc just gandarījumu no tā, kas notiek ar ķermeni vai psiholoģisko un fizisko sagatavotību, tu redzi, ka tās pārmaiņas ir vērā ņemamas, un negribi apstāties. Var teikt, ka pats grūtākais ir sākt. Vajag paņemt somu līdzi un pēc darba doties uz sporta zāli vai arī doties mājās un nevis pagulēt desmit minūtes, iedzert aliņu vai glāzi vīna un skatīties televīziju, bet tieši otrādi – atnākt mājās, uzvilkt kedas un iet skriet vai uzspēlēt basketbolu, futbolu vai jebko, ko iespējams darīt, neveltot tam daudz naudas. Ir ļoti svarīgi sevi motivēt, cīnīties ar sevi, un brīdī, kad tas aizies un tu redzēsi, ka tev sanāk, tad viss ies uz priekšu pats no sevis un gribēsi vēl un labāk.
– Cik daudz laika no tavas ikdienas aizņem treniņi un sacensības?
– Sacensības man ir 12 reizes gadā, tas ir aptuveni kādas 60–70 dienas gadā. Tad vēl trīs līdz piecas reizes gadā ir testi, un katrs no tiem aizņem divas trīs dienas. Principā gada laikā esmu prom aptuveni 120–130 dienas, kā kuru gadu – citreiz vairāk, citreiz mazāk. Bet ikdienā es strādāju. Varbūt neesmu tik daudz ofisa cilvēks, sanāk paskraidīt pa dažādiem uzņēmumiem, sarunāt dažādas tikšanās, pie reizes arī meklēt sponsorus. Treniņi vasaras laikā nav tik regulāri kā ziemā, jo tad es sportoju četras piecas reizes nedēļā. Katrs treniņš ilgst aptuveni pusotru stundu, lai nesadegtu un neiedzīvotos traumās. Vasarā es neeju uz sporta zāli, lai negūtu lielākas traumas un sezonas vidū tā nebūtu jāpārtrauc, bet braucu ar riteni vai skrienu, īsāk sakot kardio treniņi. Ir jābūt arī uzmanīgam un nedrīkst pārforsēt, ir jāsabalansē tas, cik daudz un kā tu to drīksti darīt. Noteikti nav labi sākt no nulles ar ļoti smagiem svariem. Labāk ir sākt vingrot, attīstīt ķermeni, lai pierastu pie fiziskās slodzes.
– Pēc kādiem kritērijiem tu izvēlies treniņu apģērbu?
– Diezgan vienkārši – Nike. Esam sadarbības partneri, tāpēc izvēlos tikai un vienīgi Nike zīmolu. Tas jau ir gadiem. Arī pasaulē tas ir viens no topa brendiem, un nevaru teikt neko sliktu ne par kvalitāti, ne komfortu sportojot.
– Kā mijiedarbojas laiks, gribasspēks un sports? Vai bez gribasspēka ir iespējams ko sasniegt?
Nē, diemžēl bez gribasspēka sportā neko nesasniegsi. Protams, arī laiks ir ļoti svarīgs faktors, bet no šīm trim lietām svarīgākais ir gribasspēks. Ja nebūs gribasspēka un motivācijas, lielas lietas nevarēs sasniegt. Gribasspēkam ir jābūt – tev jāgrib uzvarēt, tev jāgrib sasniegt labākos rezultātus, tev jāgrib izdarīt visu pēc iespējas labāk. Ja tu brauksi uz sacensībām ar mērķi izcīnīt 20. vietu, tad tas īsti labi nav un jāmeklē sevī motivācija un gribasspēks, lai to mainītu. Ir jābūt augstiem mērķiem.
Zelta rudens pusmaratonā Siguldā uzvara Girgensonam un Helmanei - Soročenkovai