Cieni savu ķermeni, attiecies pret to ar tādu smalkumu kā pret sev dārgām mantām. Protams, treniņos sevi ir jāmoka, bet vienlaikus jāsaudzē.
Nemelo pats sev. Ja tev ir jādara darbs, izdari to.
Attiecies labi arī pret citiem, kaut vai tas ir tavs ienaidnieks. Angliski ir tāds teiciens – give him a space. Nekreņķējies un neuzvelcies par saviem pretiniekiem. Lai tie dzīvo!
Man sports ir svēta, svarīga un nozīmīga lieta. Tāpēc pret to es attiecos kārtīgi un pedantiski. Es nevaru trenēties, ja man nav pulsometra. Visam ir jābūt tā, kā tam jābūt. Es nestājos uz starta ar netīrām brillēm. Visam inventāram ir jābūt sakārtotam.
Es nejaucu treniņus ar izklaidi.
Dzīvē rezultātu summē sīkumi. Ja runa ir par tiem, kas vēlas kļūt par čempioniem, – visi strādā, bet gala rezultātu ietekmē tieši nianses. Un ar tām daudzi netiek galā. Tādiem sportistiem ir bardaks briļļu kastē, ķivere ir netīra vai pulsometrs te strādā, te nestrādā.
Ķermenis ir kā mašīna. Ja bākā liesi sliktas kvalitātes degvielu, tā neies. Tas pats attiecas uz tavu korpusu un ēšanu.
Pret konkurentiem esmu korekts. Pēc sacensībām paspiežu roku, bet pārāk tuvu tos sev nelaižu. Viņiem nav jāzina, kā es trenējos.
Svarīgi ir saprast savu vīziju. Zināt, ko vēlies panākt, pavisam skaidri.
Nepadoties pie pirmajām neveiksmēm. Arī man sākumā bija grūti. Ja toreiz, kad sāku, kādam būtu stāstījis, ka vēlos kļūt par labāko pasaulē, par mani pasmietos.
Es ticu, ka tie cilvēki, kas dzīvē smagi strādā un tiecas uz saviem mērķiem, dzīvē agri vai vēlu būs pamanīti. Es ticu, jo ar mani tā ir noticis.
Lai kļūtu par čempionu, tev ir jāveido sava mazā komanda. Tiklīdz tev apkārt būs pārāk daudz cilvēku, tie piesārņos tavu galvu. Viņu viedokļi atšķirsies. Viens teiks, ka kokakola ir laba, otrs – ka slikta, bet trešais būs neitrāls.