LNT laika ziņu diktors un mūziķis Kristaps Tālbergs ir nedaudz Forests Gamps, jo – kā viņš pats saka – tad kādā brīdī vienkārši sagribas skriet. Un tad ir jāskrien.
Katru otro vai trešo nedēļas nogali ar ģimeni ejam pie dabas. Pagājušajā nedēļas nogalē pa nakti palikām Dunikas purvā.
Atvaino, kur atrodas Dunikas purvs?
Pie Priekules. Turklāt tur esot garākā laipa Baltijā. Savukārt maijā bijām štatos. Tur gan sanāca roudtrips ar vairāku stundu pārgājieniem dienā.
Pārgājienos man patīk galapunkts. (Smejas.) Tā ir balva par paveikto. Turklāt man patīk skriet. Ja man divpadsmit stundas būtu jāiet pa riņķi, es nevarētu to izturēt. Arī apskatīt pilsētas, ejot kājām, man nepatīk. Man ir vajadzīga aktivitāte.
Bet kurā brīdī tev patīk būt pilsētā?
Visvairāk, šķiet, brīvdienās, kad visi pārējie ir izbraukuši (smejas) un pilsēta ir tukša. Forši kultūras pasākumi pilsētu dara dzīvu. Tad es baudu un priecājos. Tādās reizēs mēs pilsētu neizjūtam tikai kā satiksmi, sastrēgumus, luksoforus un veikalus. Tajās reizēs mēs esam kopā ar cilvēkiem.
Cik liela nozīme pārgājienā ir apaviem un apģērbam?
Ļoti liela. It īpaši šo nozīmi apjautu Amerikā. Jo vairāk lasi, interesējies un iedziļinies šajā jautājumā, jo vairāk saproti, ka vienas preces ir dārgākas, bet otras lētākas.
Un kāpēc tā ir?
Pirmām kārtām mēs maksājam par svaru. Tūrisma ekipējumā tam ir milzu nozīme, proti, jo vieglāks, jo mazāks smagums jāvelk līdzi. Vismuļķīgāk ir tad, ja neesi sarūpējis atbilstīgu apģērbu, – tas var sabojāt visu pasākumu. Ne velti saka: laikapstākļi nevar izjaukt ieceres, viss atkarīgs no tā, kas tev mugurā.
Ikdienā apģērbam pievērs lielu vērību?
Ikdienā man ir svarīgi, lai apģērbs ir praktisks. Ar vārdu praktisks es nedomāju kombinezonu ar desmit kabatām. (Smejas.) Es saprotu arī modi, sekoju tai līdzi, bet nebūšu pirmais, kas nopirks jaunākās trenda drēbes.
Kādas ir tavas attiecības ar sportu?
Man patīk sports. Vasarā cenšos spēlēt futbolu, bet ziemā ar kolēģiem vai draugiem spēlēju basketbolu. Ak jā, vasarā spēlēju arī tenisu. Tiesa šogad citu aktivitāšu dēļ teniss izpalika.
Un ko sports tev sniedz?
Kustību. Esmu gājis garos pārgājienos gar jūru. Protams, ir forši, bet vienā brīdī man sagribas skriet – un tad es skrienu.
Kā Forests Gamps. Un kādas ir Kristapa Tālberga attiecības ar rudeni?
Man patīk rudens. Ja līst, es jūtos ļoti labi. Garastāvoklis lietus dēļ nemainās. Līst, bet turpinām dzīvot, jo viss ir kārtībā. Patiesībā Latvijā ir ļoti saudzīgi laikapstākļi. Bieži vien tie skaļie virsraksti ziņu portālos ir tāpēc, ka laikapstākļu jomā nekas nenotiek. (Iesmejas.) Citur pasaulē ir postošas kataklizmas, kamēr mums ir visi četri gadalaiki ar dažādām temperatūrām: gan ar +30, gan ar –30. Pilns spektrs.
Ar riteni pa pilsētu nemēdz pārvietoties?
Ar mašīnu ir praktiskāk. Pirmkārt, man nereti ir pasažieri, otrkārt, pārvietoties ar mūzikas instrumentiem un ričuku nav baigi ērti.
O, tu spēlē grupā?
Jā, spēlēju ģitāru un dziedu, indie rokgrupā Irving Ark.
Starp citu, man patīk, kā ziema izskatās uz ekrāna. Ko tu par to saki?
Ziemu, manuprāt, ļoti labi prot filmēt krievi. Viņi zina, kā to kailsalu parādīt visefektīvāk – tā, ka visiem kļūst auksti skatoties.
Ja tev būtu jānofilmē ziema un pašam arī jātēlo, kā tu to darītu?
Lai atainotu ziemu, svarīgi ir atainot arī siltumu jeb uguni. Protams, savs skaistums ir arī balti zilās ainās, kuras redzot var nosalt.
Ja tā būtu ziemas ainava, būtu ļoti biezs sniegs, visas egles apsnigušas, bet, lūk, tur ir iekurts ugunskurs, ap kuru stāv mednieki vai mežsargi. Bet es nefanoju par medniecību.
Un tu esi ar viņiem?
Nē, neesmu ar viņiem. Pag, bet tad jau sanāk, ka viņi medī mani. (Smejas.)
Aleksandrs Samoilovs: Pārliecības spēks!