MONTA SOFIJA BRIŅĶE: MAN VIENKĀRŠI ĻOTI PATĪK SPORTOT

 

Suņu sporta entuziaste un kinoloģe Monta Sofija Briņķe gūst prieku no aktīva dzīvesveida. Viņai patīk sportot gan vienai pašai, gan kopā ar saviem suņiem. Un vēl viņai ļoti patīk vērtīgi nodzīvotas dienas – tādas, kurās iestājas pārpasaulīgs miers.

 

Sportland jaunās rudens kampaņas galvenais vēstījums ir par komfortu un ērtumu. Kā tu teiktu, kas ir tās lietas, kas uzlabo tavas dzīves kvalitāti?

Miegs un silta tēja – īpaši rudenī. Ja esmu izgulējusies, man ir sajūta, ka varu gāzt kalnus, bet tēja ir mans ik vakara rituāls labākam miegam. Vēl, protams, liela nozīme ir apģērbam. Man ir ļoti svarīgi, lai drēbēs jūtos ērti un labi. Ja runājam par manu emocionālo labsajūtu, tad manu dzīves kvalitāti uzlabo tas, kā es jūtos. Piemēram, man ļoti patīk tā sajūta, kad apkārt valda sajūsma par to, ko daru. Darbā vai ārpus tā – vienalga, bet, ja daru savu mazo lietu un sanāk, tad ir tāda sajūta, ka enerģija šaujas pa visām vīlēm ārā. Tad jūtos labi.

Cik lielu nozīmi piešķir komfortam, dodoties pastaigās ar saviem suņiem?

Jāatzīst, ka komfortam tur bieži nav vietas, ja dodamies pastaigās un braucienos ar riteni. Pēc katra šāda izbraukuma pārrodos mājās dubļaina no galvas līdz kājām, bet tas ir labi, jo nozīmē, ka bija liels ātrums.

Kā tevi radās tik liela mīlestība pret suņiem?

Suns dod tādu mīlestību, kādu es apbrīnoju. Tā ir beznosacījumu mīlestību. Laiks, ko pavadu ar saviem suņiem ir labāks par jebko citu. Es neatceros, kā tā mīlestība radās. Šķiet, ka vienmēr esmu dzīvniekus sajutusi vairāk par cilvēkiem. Bet pie savām suņu meitenēm es nonācu salīdzinoši nejauši. Pirmais suns, Mora, man nāca komplektā ar vīru. Viņa ir ideāls pirmais suns – ļoti mierīga un pacietīga. Tad nāca Miška. Viņa ir mans dvēseles radinieks. Ļoti patstāvīgs suns, kas neiet pie kura katra. Suņu komandā viņa ir līdere, jo mums ir īpašs kontakts, un man ar viņu ir viegli strādāt. Nesen mums pievienojās mazākā aste – Mačiko. Viņa nokrita kā no zila gaisa – man piezvanīja no patversmes, jautājot, vai nevēlos vēl vienu haskiju. Protams, ka piekritu un labi, ka tā. Viņa ir burtiski eņģelis. Mīļāku un labsirdīgāku suni vēl neesmu satikusi.

Tā kā tev ir suņi, tad gadalaikiem tavā dzīvē laikam nav nozīmes – vienmēr būs jāatrod laiks pastaigām, neatkarīgi no laikapstākļiem…

Galvenais ir atbilstoši saģērbties. Ja līst – velku apģērbu, kas ir mitruma necaurlaidīgs. Ja ir auksti, tad velku apģērbu un apavus, kas ir silti, ērti un nelaiž cauri mitrumu. Otrkārt, ir svarīgi, kā tu pats noskaņojies uz aktivitāti. Ja tev nepatīk to darīt, tad arī viss būs slikti. Man nekad pastaigas ar suņiem nav bijušas apgrūtinājums, jo man patīk to darīt. Es gūstu prieku no aktīva dzīvesveida.

Runājot par aktivitātēm, kā tu sevi uzturi formā?

Es sevi īpaši formā neuzturu. Man vienkārši ļoti patīk sportot. Nav nekā labāka par vasaras vakara skrējienu, piemēram, desmitos vakarā, kad lielais karstums ir nosēdies virs upes, un tā kūp, iepūš viegls vējš, apkārt miers un klusums. Tādos brīžos šķiet, ka varētu skriet mūžīgi. Eju arī uz sporta zāli, bet to vairāk praktizēju gada vēsajā laikā. Man patīk labās sajūtas pēc treniņa. Eju no rītiem pirms darba, jo jūtu ka pēc tam ir spēks visai dienai. Ir vērts piecelties agrāk. Bet vasarā mana stihija ir ūdens, un paldies kosmosam, ka suņiem arī. Kalnos arī kāpjam, tur braucam katru gadu. Manuprāt, ikvienam vismaz reizi dzīvē ir jāuzkāpj augstā kalnā un jāsajūt pasaules lielums un savs mazums.

Zinu, ka praktizē arī aukstās peldes – ko tev tās ir devušas?

Aukstās peldes ir kārtīgs adrenalīna šāviņš ķermenim. Es peldu, jo neciešu slimot. Nevaru izturēt to sajūtu, ka esmu slima, un parasti ar visiem spēkiem mēģinu izveseļoties vienā dienā, izdzerot visu tēju un veicot pārējos mammas mācītos veselības rituālus ar visām terpentīna zeķēm un pēdu karsēšanām, jo man nepatīk lietot medikamentus, ja var iztikt bez. Bet, kopš es uzsāku ziemas peldes, neesmu nopietni slimojusi. Nesen gan dabūju mazu klepu, bet tūlīt pēc tam atsāku aukstās peldes, un viss ir pārgājis. Ziemas peldes sniedz lieliskas sajūtas, ko iesaku piedzīvot ikvienam.

Kur tu vēl ikdienā gūsti iedvesmu un uzņem enerģiju?

Enerģiju es rodu pati sevī un dabā. Kopš pārvācos no Rīgas centra uz Ogri, jūtu, kā ir uzlabojusies mana pašsajūta un arī veselība. Nepaiet ne nedēļa bez kāda pārgājiena. Brīvdienas noteikti ir manas nedēļas aktīvākās dienas. Jo vairāk daru, jo vairāk ir enerģija darīt vēl. No rīta aizeju nopeldēties, tad dodamies pastaigā ar saviem un draugu suņiem, bet vakarā vēl izbraucam ar riteni vai apmeklējam suņu skoliņu. Pēc šādas dienas vakarā ir sajūta, ka šodiena tika nodzīvota vērtīgi. Tad mēs visi ieritināmies gultā cieši blakus, un iestājas pārpasaulīgs miers. Tā visa dēļ ir vērts censties. Vēl mani ļoti iedvesmo grāmatas. Man patīk lasīt, un es vienmēr esmu daudz lasījusi. Tagad tās vairāk ir tehniskas, zinātniskas un izglītojošas grāmatas, kas palīdz atraisīt domas.

Teksts: Liene Pālēna