Patrīcija Sarmule ir 16 gadus veca vieglatlēte no Garkalnes. Viņas aizraušanās ir skriešana, bet jaunietei sportistes karjera jāapvieno ar mācībām skolā. Patrīcija dalās domās par sportistes ikdienu, mācībām un savu treneri Viktoru Lāci, kurš ir izcils paraugs jaunajiem vieglatlētiem Latvijā.
– Ar vieglatlētiku tu nodarbojies jau trīs gadus. Kā izdomāji pievērsties šim sporta veidam?
– Iepriekš nopietnāk nodarbojos ar basketbolu, taču ar laiku sapratu, ka tas līdz galam mani neaizrauj. Toties skriešana bija lieta, kas man vienmēr ir padevusies, tāpēc kopā ar ģimeni nolēmām, ka ir jāizmēģina vieglatlētika.
– Kā ir ar to sadzīvot ikdienā? Vai tavas mācības šo gadu laikā no tā nav cietušas?
– Jā, tas ir grūti, jo, nodarbojoties ar sportu tik nopietni, tas ar laiku kļūst par ikdienu, un visi plāni tiek pielāgoti sporta grafikam. Ir jāpievērš uzmanība tam, ko ēd, cikos ej gulēt. Visgrūtāk ir saplānot laiku, jo gan mācības, gan sports aizņem daudz laika un uzmanības, ja vēlies ko sasniegt. Es ļoti cenšos to visu līdzsvarot. Piemēram, ja zinu, ka skolā nākamā diena ir ļoti svarīga, iepriekšējā vakarā no treniņa aizeju agrāk vai ar treneri sarunāju, ka mājās noskriešu krosu, lai taupītu laiku. Savukārt, ja sacensības paredzētas darbdienā, uz skolu tad parasti neeju. Sacensību sezonā mans grafiks ir ļoti stingrs, un visa enerģija tiek ielikta treniņos.
– Vai tev ir bijis kaut kas jāupurē, veidojot profesionālas sportistes karjeru? Pieņemu, ka tev nav tik daudz brīva laika kā vienaudžiem, kas nenodarbojas ar sportu tik augstā līmenī.
– Jā, visvairāk tiek upurēts mans brīvais laiks, ko es varētu pavadīt kopā ar draugiem. Piemēram, kad pēc skolas draugu kompānija izdomā satikties, man diemžēl ir jāatsaka, jo jādodas uz treniņu.
– Kā laiks, ko velti treniņiem un sacensībām, ietekmē pārējās tavas prioritātes un pienākumus? Piemēram, cik daudz tev sanāk kavēt skolu un kā uz to raugās skolotāji un vienaudži? Kā atrast līdzsvaru starp visām šīm lietām?
– Skolu kavēt man visvairāk sanāca tieši šogad. Tas gan nebija visai iepriecinoši, jo mācību gada beigās man bija jākārto eksāmeni. Kopumā esmu ļoti laimīga, jo vairākums manu skolotāju ir ļoti saprotoši un pretimnākoši. Arī pirms braukšanas uz nometnēm, kuru dēļ skolu sanāk kavēt visvairāk (pat vairākas nedēļas), skolotāji man izskaidro to, ko es par to laiku iekavēju, un iesaka, ko mācīties patstāvīgi. Es nevaru teikt, ka esmu perfekti iemācījusies saplānot savu laiku, taču, kopš nodarbojos ar vieglatlētiku, man tas izdodas arvien labāk.
– Cik daudz laika no tavas dienas/nedēļas aizņem treniņi un sacensības?
– Treniņi notiek 6 reizes nedēļā. Ilgums atkarīgs no tā, kas nodarbībā paredzēts. Parasti treniņš ilgst no pusotras līdz pat trīsarpus stundām. Man ir divas sacensību sezonas – ziemas un vasaras –, kad sacensības ir gandrīz katrās brīvdienās. Pavasaris un rudens paredzēts, lai sagatavotos. Vasaras sezona ir vissvarīgākā, tāpēc nopietnākie treniņi un treniņnometnes norisinās pavasarī.
– Kā tu gatavojies jaunajam mācību gadam?
– Tā kā augustā nav smago treniņu, es kārtīgi atpūšos gan no skolas, gan treniņiem un izvirzu mērķus jaunajam gadam.
– Kāds būtu tavs vēlējums visiem tiem, kam 3. septembrī atkal jāsāk mācīties?
– Es visiem novēlu piepildīt izvirzītos mērķus un skolas laikā būt tādu cilvēku kompānijā, kas spēj motivēt mācībām.
– Ko tu ieteiktu jauniešiem, kas arī vēlas pievērsties profesionālajam sportam? Ar ko viņiem jārēķinās? Vai būs kādas grūtības, izaicinājumi, ar ko viņiem nāksies saskarties?
– Noteikti jārēķinās ar to, ka brīvā laika būs daudz mazāk nekā pirms tam un būs gadījumi, kuros nāksies izvēlēties prioritātes.
– Kā tas, ka nodarbojies ar sportu, ir ietekmējis tavu raksturu un to, kāda esi kā cilvēks, draugs un meita?
– Sports mani pavisam noteikti ir ietekmējis kā cilvēku. Tas man licis saprast – lai sasniegtu mērķus, ir jāstrādā ļoti smagi – un palīdzējis kļūt organizētākai.
– Tavs treneris ir Viktors Lācis. Viņš ir piedalījies gan Sidnejas olimpiskajās spēlēs, gan pasaules čempionātos un guvis vērā ņemamus panākumus. Vai tas tevi motivē – trenēties pie tik pieredzējuša sportista?
– Viktors Lācis man ir liels paraugs gan sportā, gan ārpus tā. Trenējoties pie viņa, var redzēt, cik šis darbs un audzēkņi viņam ir svarīgi. Es zinu, cik liela ir viņa pieredze šajā sportā, tāpēc uzklausu katru trenera padomu.
– Kādi ir tavi mērķi, ko vēlies sasniegt nākotnē?
– Protams, man ir plāni nākotnei un mērķi, ko vēlos īstenot šajā sportā, taču pašlaik tos skaļi neatklāšu.
Padomi skolas apavu iegādē