Sapnis laukumā

No iemīlēšanās lidojošajā šķīvītī līdz American Pro Cup izcīņai jeb Sportland darbinieces Lāsmas Kublickas frisbija karjeras pārskats.

Pirmais solis

Frisbijs Latvijā ienāca pirms 2000. gada, pateicoties zviedram Polam Eriksonam un Dzirkstītei Žindigai. Šīs sadarbības rezultātā tika izveidota pirmā frisbija komanda Moments Ogrē. Tā kā mana mamma Valda Kublicka ir sporta skolotāja Salaspils 1. vidusskolā, ko­mandas dalībnieces piedāvāja šo spēli iemācīt arī skolēniem. Tā no 2001. gada sākās frisbija vēsture Salaspilī. Sākumā trenējās un sacensībās piedalījās tikai puiši. Kad pirmo reizi mammai aiz­braucu līdzi uz frisbija čempionātu skolēniem, frisbijā iemīlējos no pirmā acu skata. Tika izveidota arī Salaspils 1. vidusskolas meiteņu komanda, bet 2002. gadā radās doma dibināt Salaspils frisbija klubu, lai būtu iespēja turpināt to spēlēt arī tiem, kuri skolu absolvējuši.  

Aizraušanās dēļ 

Diemžēl sportam ir arī savas ēnas puses. Manas aizraušanās dēļ bieži esmu izvēlējusies piedalīties dažādu līmeņu frisbija turnīros, bet neesmu bijusi savu mīļo jubilejās, ģimenes svētkos, Jāņos un citos nozīmīgos brīžos. Tā nu tas ir – lai kaut ko iegūtu, piepildītu savu sapni, reizēm kaut kas ir jāupurē, no kaut kā jāatsakās. Taču savējo atbalstu vienmēr esmu jutusi, zinu, cik ļoti viņi ar maniem ­sasniegumiem lepojas.

Nenovērtējamais ieguvums 

Frisbijs man ir devis ļoti daudz – gan kā sportistei, gan kā cilvēkam. Nu man ir daudz draugu, kuri ir kā otra ģimene. Ar viņiem kopā tiek pavadīti kopīgi vakari un treniņi trīs reizes nedēļā, brīvdienas – dodoties uz tuvākiem, tālākiem turnīriem, sacensībām. Frisbijs ir veidojis manu raksturu, uzņēmību, spēju būt komandas cilvēkam un uzlabojis saskarsmes prasmes, jo šajā sporta spēlē nav tiesnešu. Tas nozīmē, ka spēlētājiem jāprot atrisināt radušos pārkāpumus, strīdus. Tā ir mana pašdisciplīna, atbildība – celties, braukt, smagi strādāt treniņos. Papildus tam ik rītu veicu fiziskos vingrinājumus, lai būtu vislabākajā formā un spētu uzrādīt labākus rezultātus. Nenoliedzami – sports ir mana kaislība, kas palīdz restartēties pēc ikdienas darbiem. Tas palīdz tikt galā ar stresu un vadīt savas emocijas. 

Iekšā un ārā 

Frisbiju spēlē visu gadu – no oktobra līdz aprīlim ir iekštelpu sezona (indoors, 5 x 5 spēlētāji), no aprīļa līdz septembrim ārtelpu (outdoors, 7 x 7 spēlētāji) – stadionā, pludmalē.

Pirms pieciem gadiem manā frisbija karjerā iestājās lūzumpunkts, jo nezināju, vai vēlos turpināt spēlēt iekštelpās. Šobrīd saku milzīgu paldies manai draudzenei un komandas biedrei Ievai, kura pierunāja palikt frisbijā un uzsākt kārtējo iekštelpu sezonu. Šā iemesla dēļ esmu spējusi piepildīt vienu no saviem sapņiem – spēlēt profesionālu frisbiju Amerikā visaugstākajā līmenī, par ko sapņo lielākā daļa Eiropas frisbija spēlētāju.

Amerikas sapnis 

Angliete Beksa Forta Solomone, kura pirms aptuveni trīsdesmit gadiem pārcēlās uz dzīvi Amerikā, pirms diviem gadiem izveidoja EuroStars Tour līgu. Pirmajā gadā šajā līgā tika aicinātas Beksai pazīstamas un labākās frisbija spēlētājas no visas Eiropas.

Šogad atlase notika nopietnāk – bija jāaizpilda speciāla anketa par saviem frisbija sasniegumiem, jāiesūta savi video, foto, statistikas dati un saites uz spēlēm. Biju ļoti uztraukusies, kad izturēju pirmo kārtu un paliku to 32 spēlētāju vidū, no kurām tika atlasītas 16 labākās spēlētājas, kuras pārstāvēs Eiropu cīņā par American Pro Cup.

Augustā kopā ar Eurostars spēlētājām devos uz Ameriku, lai cīnītos pret pa­saules spēcīgākajiem klubiem. Kopvērtējumā uzvar nevis konkrēts klubs vai komanda, bet Amerika vai Eiropa. Šogad tas izdevās Eurostars – tika izcīnītas piecas uzvaras no septiņām spēlēm. Šobrīd tieši dalība Eurostars un iegūtais American Pro Cup ir manas frisbija karjeras augstākais un profesionālākais ­sasniegums.

Pagrieziena punkti

Mans pirmais būtiskais pagrieziens frisbija karjerā bija 2011. gadā Eiropas čempionātā sievietēm Mariborā (Slovēnijā), kad Latvijas sieviešu izlase tika izsēta kā pēdējā, bet 20 komandu konkurencē izcīnījām 6. vietu.

Nākamais būtiskais sasniegums – 2013. gadā, Latvijas izlasei 6. vieta Eiropas Pludmales čempionātā sievietēm Calafell Spānijā. 2015. gadā ar Salaspils sieviešu frisbija komandu piedalījāmies starptautiskajā turnīrā Hello Stockholm, kur 22 komandu konkurencē izcīnījām 1. vietu.

Nenoliedzami, man ir paveicies, ka nāku no Latvijas spēcīgākā frisbija kluba, un jau 16 gadu esmu tam uzticīga. Milzīgs paldies manām fiziski un mentāli spēcīgajām komandas meitenēm, ar kurām kopā esam cīnījušās, raudājušas un smējušās, lai piepildītu sapņus un sasniegtu mērķus šajā skaistajā sporta veidā.

Teksts: Ralfs Dravnieks

Foto: no personiskā arhīva