Šefpavāra Māra Jansona vārds gardēžu vidū Latvijā komentārus neprasa. Viņš ir viens no talantīgākajiem šefpavāriem Latvijā, kas salīdzinoši nesen Rīgas bruģi nomainījis pret Cēsu pilsētas šarmu. Cēsis ir Māra Jansona dzimtā pilsēta, tādēļ likumsakarīgi, ka tieši tur viņš nolēmis atvērt jaunu un ekskluzīvu restorānu – “Kest”. Viņš atzīst, ka restorāna atvēršana ir viņa veids, kā pateikt, ka tagad vēlas atgriezties pats pie sevis un būt tāds, kāds patiesībā ir.
– Tava Sportland kampaņas misija ir “esi harmonijā ar sevi un savām saknēm”. Ko tev pašam tas nozīmē?
– Manuprāt, ikviens no mums tiecas pēc labākas dzīves kvalitātes gan sev, gan saviem bērniem, un šī ir iespēja manai ģimenei. Protams, valda arī neziņa, jo izkāpšana ārpus komforta zonas ne vienmēr ir viegla. Tomēr Cēsīs ir ne tikai manas bērnības takas, bet tā ir arī nākotnes pilsēta un mierīgas un kvalitatīvas dzīves iespēja ikvienam. Man šī atgriešanās pie savām saknēm ir arī vēlme šajā reģionā radīt ko paliekošu un stabilu.
– Lai gan bērnību esi pavadījis Cēsīs, kāda ir sajūta šobrīd atgriezties dzimtajā pilsētā?
– Cēsinieki ir ļoti sirsnīgi cilvēki – te visi viens otru pazīst. Protams, Cēsīs dzīve rit nesalīdzināmi mierīgāk kā Rīgā. Restorāna atvēršana Cēsīs nav tikai uzdrīkstēšanās, bet arī solis šo pilsētu pacelt augstāk kulinārijas kartē. Tā, lai to pamana ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē.
– Kā šī atgriešanās pie saknēm izpaužas tavos gatavotajos ēdienos, restorāna piedāvājumā?
– Man ļoti svarīga ir kvalitāte, labi produkti, tādēļ tās arī būs lietas, uz kurām koncentrēsimies. Vēlamies būt svētku restorāns – tāds, kuru apmeklētāji izvēlēsies par savu galamērķi. Mēs esam vēl ceļa sākumā, lai viesi izvēlētos vispirms restorāna apmeklējumu, kam sekos pastaiga pa pilsētu. 
– Kā tu domā, kas šobrīd mūs kā sabiedrību kopumā raksturo?
– Manuprāt, tie cilvēki, kas grib, arī veselīgi raugās uz nākotni un izdara visu, par ko sapņojuši. Domāju, ka cilvēki iedalās tajos, kas jau nobrieduši un grib baudīt dzīvi, un tajos, kas dzenas pēc tādas dzīves. To laikam nosaka vecuma starpība, ar visām no tā izrietošām sekām. Es vēlētos dzīvot daudz gudrākā sabiedrībā atiecībā pret valsti, vidi un pašiem pret sevi. Gribētu, lai mēs biežāk novērtētu paši sevi un apkārt esošo piedāvājumu. Vēlētos arī redzēt ikvienu cilvēku laimīgu savā ģimenē, ar pietiekamiem ienākumiem un darbu, ko veic un kas padodas, kam ir jēga.
– Tev patīk ceļot – kas tevi iedvesmo tuvākos un tālākos ceļojumos?
– Mani ceļojumi pamatā ir saistīti ar kulināriju. Es tos varu salīdzināt ar jaunas izrādes noskatīšanos, kur iegūto iedvesmu vēlāk var pielietot paša uzvedumā. Jo vairāk ceļoju, jo vairāk apzinos, cik daudz labi produkti mums Latvijā ir pieejami. Tai pat laikā daļu no tiem nenovērtējam un nepamanām, jo tā mums šķiet ikdiena. Tomēr baidos, ka pavisam drīz tādi produkti kā nēģi un reņģes, paniņas un rupjmaize būs ekskluzīvi, ja mēs nesargāsim tos. Savvaļā turētas vistas, cūkas, kas ganās zem ozoliem, liellopi, kas tiek baroti ar zāli, jēri un zivis, ogas un savvaļas augi, meži un pļavas, internets un gudri un spēcīgi cilvēki, kā arī smaidīgi bērni ir mūsu bagātība.
– Kas tevi vēl ikdienā iedvesmo, motivē un palīdz noturēt tik nepieciešamo balansu un harmoniju?
– Mani iedvesmo kolēģi, ja redzu, ka viņiem ir dzirkstele acīs. Tad man ir sajūta, ka esam uz viena viļņa. Vēl mani iedvesmo ceļošana un apmierināti viesi. Nekas nevar būt motivējošāks, kā labi padarīts darbs.
Teksts: Liene Pālēna. Foto: Artūrs Pavlovs; no Māra Jansona personīgā arhīva.
DĀRTA DANEVIČA: SABIEDRĪBAI JĀKĻŪST VAIRĀK DOMĀJOŠAI