UZTURS – TAVS pret SPORTISTA

Ēšana ir ne tikai viena no cilvēka baudām, bet arī galvenais organisma dzīvības un darbspēju uzturēšanas process. To, kādai būtu jābūt izvēlētajai ēdienkartei, ietekmē daudz faktoru, un viens no galvenajiem – fizisko aktivitāšu daudzums un intensitāte ikdienā.

Konsultē uztura speciāliste Eva Kataja

Lielās uzturvielu grupas, ko svarīgi pietiekamā daudzumā uzņemt ar pārtiku, ir olbaltumvielas, ogļhidrāti un tauki. Katrai no šīm uzturvielām ir vitāli svarīgs uzdevums mūsu organismā.

Ogļhidrāti ir atbildīgi par mūsu smadzeņu darbību, kā arī ir galvenais visa organisma enerģijas avots.

Olbaltumvielas savukārt ir materiāls, no kā veidojas un atjaunojas mūsu organisma šūnas, audi un muskuļi. Olbaltumvielu bagāti ir piena produkti: biezpiens, kefīrs, lakto jogurti. Kā papildu olbaltumvielu avoti kalpo arī olas, zivis un gaļa. Ogļhidrāti būtu jāuzņem, nevis ēdot baltmaizi, pankūkas vai baltos makaronus, kas, protams, nenoliedzami ir baudpilni, bet priekšroku vajadzētu dot rudzu maizei, pilngraudu makaroniem, auzu pārslām, griķiem.

Tauki nereti saņem nepelnītas nievas no mūsu puses. Tie ir svarīgi, jo nepieciešami pareizai hormonālās sistēmas darbībai, kas savukārt ietekmē visus pārējos procesus organismā. Labās taukvielas tiek uzņemtas ar tādiem vitamīnu un citu mazo uzturvielu bagātiem produktiem kā avokado, rieksti, olīveļļa, sviests. Apēdot rupjā maluma graudu mazi ar sviestu un sieru, tiks uzņemtas visas galvenās uzturvielas, pat vērtīgās šķiedrvielas, kas veicina vielmaiņu. Vielmaiņa un patērēto uzturvielu daudzums ir galvenie, varbūt pat vienīgie faktori, kas atšķir sportiska cilvēka ēdienkarti no mazaktīva.

Tomēr nedrīkst koncentrēties tikai uz lielo uzturvielu grupām – jāskatās, vai produkti, ko lietojam uzturā, satur arī vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus, kuri ir atbildīgi par labu vielmaiņas un imūnsistēmas darbību. Jo lielākai slodzei sevi pakļaujam, jo vairāk tam jāpievērš uzmanība.

Sportisti grib vairāk

Fiziski aktīviem cilvēkiem ir papildu slodze, kuras laikā nodarbinātie muskuļi pieprasa uzturvielas, tāpēc vielmaiņa darbojas raiti, aktīvi tiek pārstrādāts uzņemtais uzturs, lai laikus apgādātu organismu ar nepieciešamo. Tātad aktīviem cilvēkiem ir jāēd vairāk un biežāk, lai organisms nebūtu uzturvielu badā. Organisms parasti pats pasaka priekšā, kurā uzturvielu grupā jāpalielina uzņemto kaloriju daudzums, tikai jāmāk to iztulkot. Vieniem prasās ogļhidrāti, proti, maize, makaroni, augļi. Citiem pusdienās kārojas pēc lielāka gaļas gabala, kas ir olbaltumvielu avots. Citādi ir ar taukiem – uzņemto tauku daudzumam īpaši nevajadzētu mainīties neatkarīgi no tā, vai sportojam vai ne.

Fiziskas slodzes specifika ietekmē to, kuras uzturvielas nepieciešams uzņemt vairāk. Sportistiem, kam nepieciešama izturība, ēdienkartē jāiekļauj vairāk salikto ogļhidrātu produkti (rupjā maluma graudaugu produkti, neapstrādāti augļi, dārzeņi), kas dos vienmērīgu un ilgstošu enerģijas padevi, bet muskuļu masas audzēšanai nepieciešamas ir olbaltumvielas.

Sportisti un viņu našķi

Uzskats, ka, sākot nodarboties ar sportu, drīkst biežāk grēkot ar saldumiem un našķiem, ir aplams. Mazkustīgiem cilvēkiem stipri jāierobežo saldumu patēriņš galvenokārt tādēļ, lai neveidotos liekas tauku rezerves. Savukārt sportistiem primāri jāskatās, lai našķi neaizvieto ēdienreizi. Saldumi nositīs apetīti, taču tie kā uzturs nav vērtīgi. Apēdot našķi, asinīs strauji palielinās cukura līmenis, tāpēc tie dod ātru, bet īslaicīgu enerģiju, apmānot organismu, kā rezultātā treniņa laikā organismā var veidoties vitamīnu un minerālvielu  deficīts, kas neapšaubāmi negatīvi ietekmēs pašsajūtu un treniņa aktivitāti.

Citāts:

Organisms parasti pats pasaka priekšā, kurā uzturvielu grupā jāpalielina uzņemto kaloriju daudzums, tikai jāmāk to iztulkot.